Kristine

@bibaiba ricanams.lv Esmu apmierināta, sadarbojos jau ilglaicīgi. Izmaksas ap to summu, ko norādi.

Meklēju uzticamu grāmatvedi savam SIA. Tādu, ar kuru ir raita komunikācija, kas iesaka labākos risinājumus, visu precīzi izdara. Un vai eksistē šādi grāmatveži zem 140 EUR mēnesī? Būšu pateicīga par katru ieteikumu vai dalīšanos pieredzē! Labāk ņemt firmu vai privāto?

@sankuperis Paldies par šo skaisto aktivitāti! ❤️

@EsmuMamma2zem2 Es Tevi saprotu. 🙏

It kā 5 mēn pēc dzemdībām, bet TĀDI emociju kāpumi un kritumi. Te esmu laimīgākā māmiņa saviem ideālajiem mazuļiem, te skumjas tik dziļas, ka nezinu rītdienu. Jā, skaidrs, ka esmu pārgurusi un pārdegusi, pavasara saulīte iedvesmo, bet reizēm tie emociju lēcieni ir pat grūtāki.

Krievija kļūst par slimu valsti, kurai būs vajadzīgs ilgs laiks, lai atgūtos, ceturtdien konferencē "Krievijas karš pret bērniem" norādīja bijusī Valsts prezidente @VairaVF. Viņa uzsvēra, ka Ukrainai ir jāpiedzīvo militāra uzvara un jāatbrīvo teritorijas, jo pretējā gadījumā neviens Eiropā nevarēs justies droši, arī tie, kuri dzīvo tālu un domā, ka ir drošībā. Vaira Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Ukrainai nodarītais kaitējums daudzējādā ziņā ir neatgriezenisks, taču daļa ir atgriezeniska. Viņa uzteica Ukrainas tautas izturību un stāju, ar kādu ukraiņi ir stājušies pretī grūtībām. Tāpat bijusī Valsts prezidente uzvēra, ka Ukrainai ir svarīgs visas pasaules atbalsts. Pēc bijušās Valsts prezidentes paustā, Krievija tiek pārvērsta par paranoisku cilvēku nāciju, kas pilnībā ir zaudējuši saikni ar realitāti un dzīvo alternatīvā pasaulē, ko Vladimirs Putins kopā ar saviem rokaspuišiem cenšas izveidot. Šajā situācijā patiesība kļūst par upuri tikpat lielā mērā kā Ukrainas pilsētas un bērni.

@klavina Paldies par šo stāstu! Gribētos vēl lasīt. Vectēvs bijis tik sirsnīgs un labs cilvēks! 🙏 Cik labi, ka viss labi beidzās. ❤️

Atstāšu tikai šo, mana vectēva memuāri, runa ir par pagājušā gadsimta 50-tajiem (pierakstīts laikam 70-tajos). "Jau drīz pēc dēliņa piedzimšanas mammaks (uz priekšu vairs nelietošu vārdu Elza, bet sauksim viņu par mammaku, kā runājam tagad) sāka rakstīt no slimnīcas savādas vēstules ar ārkārtīgi drūmu saturu, kurās negrozāmi bija apgalvots, ka beigas ir viņai pašai un arī dēliņam. Šīs vēstules vēl saglabājušās dzelžu kastē. Tālākajās vēstulēs bija vairs tikai atvadu sveicieni. Kad pēc divām nedēļām abus atvedu mājā, puika bija kā jau tādi jaunpiedzimušie, es neko sliktu neredzēju. Turpretim mammaks bija ārkārtīgi drūms ar tādu savādu skatu, kas vērsts kaut kur tālumā. Viņa bija negrozāmi pārliecināta, ka beigas viņai pašai, tāpat arī Jānītim, bet es to nevarēšot pārdzīvot un arī man beigas. Reizē ar to kategoriska pārliecība, ka vislabākā izeja izbeigt dzīvi pēc iespējas ātrāk. Ataicinātais ārsts konstatāja diezgan smagu pēcdzemdību depresiju, t.i. psihisku slimību. Tās bija šausmīgas dienas, man bija jārūpējas par Jānīša barošanu un jāuzmana, lai mammaks sev ko nepadarītu. Es maksāju uz visām pusēm, tā man palīdzēja arī Māras māte un slimnīcas māsa Elza no pretējā dzīvokļa. Naktī gulējām mazajā istabiņā. Mammaks sienmalā, es ārpusē un vēl saliku visādi krēslus, lai tie gāžas, ja viņa mēģinās izbēgt. Kādu rītu piecēlās piecos un gribēja viena pati iet tālu, tālu, un kad nākšot atpakaļ, būšot labi. Saģērbos un gāju līdz. Uz Krāsotāju ielas pie pirts griezās atpakaļ, tālāk neiešot. Un tomēr katru mirkli nevarēju būt viņai klāt. Kā vēlāk noskaidrojas, viņa tik tikko neizdarījusi pašnāvību. Vēl tagad šausmās nodrebinos, to atceroties. Paklausot ārsta padomam, ap augustu mammaku ievietoju psihiatriskajā slimnīcā Sarkandaugavā. Kad stingri noteicu, ka jābrauc uz slimnīcu, nolaida rokas un paklausīja kā sunītis. Paliku viens ar trīs nedēļu vecu puišeli. Par labu naudu dabūju kādu sieviņu palīgā, kas uzrauga mazo Jānīti, otrajā maiņā strādāja Māras māte. Bet naktīs paliku viens kopā ar mazo dēliņu. Bieži vien neiznāca neko daudz gulēt. Šad tad saņēmu mazulīti klēpī un čukstēju: „Turies, turies, mans mīļumiņ, gan mums drīz ies labāk. Mums jāiztur.”. Un mēs izturējām. Dienās skrēju, visvairāk ar taksi, meklēt ēsmu mazajam un uz tālo slimnīcu. Tās bija drūmas dienas. Kad pirmoreiz apmeklēju mammaku slimnīcā, stāvoklis bija visdrausmīgākais. Viņa par savu dēliņu neprasīja neviena vārda, bet nemitīgi lūdza, lai atnesot kādas zālītes, kā ātrāk varētu dabūt galu. Lasīju grāmatās, ka parasti šādam depresijas stāvoklim vajagot pāriet, bet dažos retos gadījumos pārejot nedziedināmā formā. Cerēju to labāko. Par Jānīti viņa bija pārliecībā, ka viņš sen pagalam, bet visi to slēpj no viņas. Steidzīgi ataicināju fotogrāfu un pirmais uzņēmums ir bez mammaka 38 dienu vecumā. Ar fotogrāfijām steidzos uz slimnīcu, vēl netic. Apmēram nedēļu pēc ievietošanas slimnīcā stāvoklis tomēr sāka uzlaboties. Pēc kādām 18 dienām pret parakstu izņēmu no slimnīcas un atvedu mājā. Vēl jau nebija īsti „riktīga”, bet vismaz par pašnāvību vairs nerunāja. Kad atvedu mājā, tomēr vēl pie puisīša negāja, bet labu brīdi uzturējāmies mazajā istabiņā un pie Jānīša iegāja tikai pēc uzaicinājuma. Vēl pāris nedēļas pa naktīm gulēja viena pati mazajā istabiņā, bet pie Jānīša es ar Māras mammu katrs savu nakti. Tomēr stāvoklis aizvien uzlabojas, sāka vairāk rūpēties par savu dēliņu un tā ap oktobra beigām varēju teikt, ka viss bija agrākajā kārtībā. Tagad viņa par savu mīļo puisīti sāka rūpēties ar neizmērojamu mīlestību. Es galvenokārt pārvācos uz mazo istabiņu. Visas dienas un naktis viņa aprūpēja savu dēliņu un nevienam citam to neuzticēja. Puika auga dūšīgi un bijām priecīgi, ka tik labi viss beidzies. Bet es visu mūžu varu lielīties citiem, ja tie gaužas par grūtībām ar mazuļiem, ka to, ko es esmu izdarījis, neviens nav veicis – izdzīvojis kādu laiku viens ar trīs nedēļas vecu zeperi."

Man nav sevišķu ilūziju par mūsu sugu, tas normāli, ka cilvēki soctīklos aprunā visu un visus, bet, kad cilvēkam-parastajam (celebrity pat saprastu, comes with the job) nelaimē vēl atļaujas komentēt sūdu ietagojot, gribas aiziet ciemos un salauzt visus pirkstiņus, goda vārds.

@mairitaluse Pirmās dienas slimnīcā pēc mazuļa piedzimšanas bija nepārtraukts šoks par dzemdību nodaļas personāla dažādajiem viedokļiem attiecībā uz zīdīšanu un citiem aprūpes jautājumiem. Kā var nebūt vienotas vadlīnijas par zīdīšanas uzsākšanu un aprūpi. Kam ticēt?

Šodien skatīsim Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu. Kāds valsts atbalsts neauglības pārvarēšanas, grūtniecības, dzemdību, atkopšanās un jaundzimušā posmā Tev pietrūka?

@lauravizla Paldies, ka neesi vienaldzīga un Tava pieredze iedrošina rīkoties, ja nonāksim līdzīgā situācijā. Es ticu, ka kā sabiedrība varam augt un arvien vairāk iestāties par drošu vidi mums apkārt. 🙏

nākamais, ko daru ir, prtotams, zvanu policijai, kur arī mans šoks ir lielāks. dispičere ļoti garlaikoti nopūtās un uz manis izskaidroto situāciju atbildēja “Nu, pāri mēdz strīdēties..” uz ko es viņai atbildēju, ka viņš viņai vairākas reizes iesita!!

@anette_jaa @maminkonts Cik forši!! Vai kaut kur notiek kaut kas līdzīgs, bet draudzīgs mazuļiem no 2gv? ☺️

A historic day for Latvia! Roberts Bukarts couldn't have said it better. This is what hockey is all about! #IIHFWorlds @lhf_lv

Midzinu bērnu un pēc kaimiņu ovācijām dzirdu par gūtiem vārdiem! Uzvaru!! 🇱🇻#hokejs #saliedētautu

Redzēju, kā vīrietis pirms manis Rimi kasē samaksāja par sirmās omītes pārtiku. Tantiņa apraudājās un vīrietis viņu apskāva. Labestība iedvesmo!

@NikaStefanija @Flamme_Li Jā, Līgatne ir burvīga un ieplānot slow food maltīti Pavāru mājā. Tas ir izcils piedzīvojums! 😍

@NikaStefanija @zaledaja Senjorita Kukū. Nemainīgi garšīgi! 👍🏻

@erbe_kurpe Paldies! Izbaudīju rakstu, Tavu valodu un pat šķita izklaidējoši, līdz brīdim, kad saprotu, ka arī manā burbulī ir līdzīgi. Palika skumji. :)

Aizgāju no darba, galvā palika brīva vieta rakstīšanai. BKA es jau sen esmu absolvējusi, bet cepos vēl šobaltdien: elinakolate.substack.com/p/vai-mamulam-…

@alise_paberza @ancetarvida Mīlu Lauras Dennler (Cilvēkjauda) runas un stāstnieka prasmes! Viņai noteikti daudz stāstu azotē. Lai izdodas!

Kādas sievietes biznesa vidē jums ir zināmas, un kuras gribētu dzirdēt uzstājamies FuckUp Nights Riga? Nenoliegšu, ka viena no grūtākajām lietām organizējot FUN Riga ir tieši runātāju uzrunāšana. Var labi ieraudzīt kādā burbulī paši dzīvojam, un cik ātri izsmeļas idejas.

@ancetarvida Ok, nav Rīgā, bet tiešām ļoti gardi ir Ikšķilē, Uguns Cafē. Iemesls izbraucienam! 😃

Tā, kurš grib pakašķēties? Kas mums Rīgā ir labākās burgernīcas & kopumā street/fast food vietas? Maķīšus un hesīšus šoreiz gan nē.

@IngaStirna Es jau sen Tev teicu, ka Tev lieliski sanāktu! ❤️

Man vispār šķiet kreizī, ka influenzas tirgo savas publikācijas par 600eur.

@IngaStirna Līdz šim aizraujošākais šķiet Adventica Olimpijā. Tur arī atsevišķas istabas ar galdu un krēsliem ballītei. Plašs un daudz iespēju, ko darīt dažādiem vecumiem. Mīnuss - visi izklīst.

Iesaki, lūdzu, bērnu izklaides parku ballītei. Aptuvenais vecums 6-10gadi.

@evajohansone vari , lūdzu, izplatīt, atradu uz Dreiliņu ielas, kupla summa iekšā, atdošu