Inese Silabriede

Two civilisations:

Par izrādi "Rīkojums Nr. 2" Vai Dailes teātris patiešām godīgi atklāj visu? Vai izrādē ir izstāstīts, ka "Rīkojuma" komanda solīja vēlētājiem izskaust oligarhiju no Latvijas politikas, uz šī solījuma fona paši katapultējās politikas spicē un pēc tam sistemātiski sadarbojās ar tiem pašiem oligarhiem? Kolaborantu Lembergu ar viņa kabatas partiju pēc ilgiem citu pūliņiem izdevās izstumt no politiskās aprites. To izdarīja cita partija, nevis lielie solītāji. Bet viens no "Rīkojuma" komandas kopā ar pārējiem zatleriešiem - tiem pašiem, kas solīja atbrīvot Latviju no oligarhijas - spoža amata kārē atkal ievilka lemberģiešus valdībā. Pat ignorējot faktu, ka viņš tika iekļauts Magņicka sarakstā. Tas ir izstāstīts? Tā bija principiāla cīņa ar oligarhiem? Nē, tā bija ciniska vēlētāju piekrāpšana. Vai ir izstāstīts arī tas, ka "Rīkojuma" komandas cilvēki gadiem ilgi ir bijuši varas partijas JV pašā spicē un ka šajā laikā Latvijā notikušas neskaitāmas desmitu miljonu afēras? Tas ir izstāstīts? Vai arī būs, tā teikt, piemirsies? Vai ir izstāstīts, ka šie paši zatlerieši, solīdami nesadarboties ar Kremli, gadiem ilgi ļāva putleriešiem tranzītā vest mangāna rūdu un Ukrainā zagtos graudus? Ar mangānu tika nogalināti ukraiņi, ar graudu naudu finansēts karš. Tieši tāpat zatleriešu kontrolētā JV "nepamanīja", ka Latvijā arī pēc kara sākuma brīvi iebrauca un dzīvoja ar Putinu saistītas personas. Vēl vairāk - zatleriešu pašreizējais vadonis Rinkēvičs, būdams ārlietu ministra amatā, ļāva iebraukt Latvijā Krievijas gangsterim, Putina kvēlam atbalstītājam Grigorijam Ļepsam. Viņš ignorēja sabiedroto brīdinājumus par Ļepsa bīstamību. Tas ir - atklāti atbalstīja Kremļa bandīta iebraukšanu Latvijā. Tas viss ir izstāstīts?

A historic moment: the main tower of the Sagrada Família has finally been completed The day before, it was consecrated by Pope Leo XIV, marking the 100th anniversary of the death of the great architect Antoni Gaudí. The 172.5-meter Tower of Jesus Christ has become the tallest part of the church, and the Sagrada Família is now considered the tallest Christian structure in the world. Construction of the basilica began in 1882. Gaudí died in 1926 without ever seeing his main masterpiece completed. However, this is still not the final stage: interior work and the main entrance still remain. So the world’s most famous long-term construction project is officially not finished yet.

@UnaNeo @daile_lv Vai šī rīkojuma līdzdalībnieki šobrīd nav aktīvajā politikā un nav saistīti ar ietekmīgāko varas partiju šajoa 10+ gados, kad notikušas neskaitāmas desmitu un pat simtu miljonu afēras? Būšu kaut ko sajaucis...?

Šodien biju Saeimas budžeta komisijā - noklausījos “neatkarīgā” Baltijas finanšu centra pētījumu par 🇱🇻pensiju sistēmu: 1. Kopumā deputātiem bija jāklausās vecā, atsildītā zupa par to, cik izcils un nevainojams ir mūsu 25 gadu vecais, pasaulē vienīgais obligātais 2.pensiju līmenis cīņā pret nākotnes pensionāru nabadzības riskiem. 2. Protams, ne vārda par to, ka 25 gadu laikā, kopš mums ir 2.pensiju līmenis, obligāti novirzītā iemaksu nauda reālā izteiksmē ir brutāli zaudējusi savu vērtību iepretim 1.pensiju līmenim. Matemātika vienkārša: 2.pensiju iemaksas ilgu laiku tupi tupējušas banku pārvaldītajos pensiju fondu kontos un ģenerējušas vidēji 1-2% gadā pēc banku komisijām (OK, politiķi neļāva brīvi ieguldīt, tikai manā ministrēšanas laikā 2022.gadā tika atļautas 100% akciju investīcijas), kamēr 1.pensiju līmenis katru gadu tiek indeksēts no valsts puses, lai noturētu pensijas pirktspēju, un ar likumu ir aizliegta negatīva indeksācija (piem., ja valstī deflācija, kas mums bija ap 2010.gadu). Valsts indeksācija katru gadu vidēji devusi vismaz 5% ienesīgumu 1.pensiju līmenim, bet lielajos inflācijas gados kā 2022.gadā (kad biju Labklājības ministrs) tā pat sasniedza 22%, tādējādi nodrošinot, ka pensiju eiro sagalabā savu vērtību (tikmēr 2.pensiju līmenis 2022.gadā cieta zaudējumus). 3. Visa nozares argumentācija balstās uz draudiem, ka valsts tuvāko 20-30 gadu laikā dēļ demogrāfijas nespēs panest savas 1.pensiju līmeņa saistības (kā mēs to sākam redzēt Francijā, Itālijā utt), bet tiek aizmirsts pateikt, ka Latvija pēdējos 30 gadus ir pildījusi savas saistības. Vienīgā reize, kad valsts gribēja paņemt no pensionāriem, bija SVF aizdevuma laikā 2009.gadā (visiem pensionāriem tika piemērots 10% lineārs samazinājums), bet tad Satversmes tiesa lēmumu atcēla un viss tika pensionāriem kompensēts. Tikmēr 2.pensiju līmenī ir bijuši vairāki gadi ar negatīvu atdevi. 4. Runājot par jauno valdību un 2027.-2030.g. budžetu, politiķiem būs jāpieņem vairāki lēmumi: (i) vai atlikt 2.pensiju līmeņa iemaksas agrākajā 6% līmenī (vismaz 100 milj EUR jautājums budžetam). (i) vai ļaut izņemt 2.pensiju līmeņa uzkrājumu smagu veselības problēmu gadījumos, saskaņā ar Satversmes tiesas lemto (un Lietuvas piemēru). (iii) vai uzlikt “cietu” pienākumu līdz 10% pensiju naudas ieguldīt 🇱🇻aktīvos (investīcijas rada jaunas darba vietas, nodokļu bāzi utt); jo ~80% pensiju naudas ieguldīšana Trampa ASV akciju tirgos ir bīstama. (iv) vai atļaut automātisku 2.pensiju līmeņa mantošanu (@VL_TBLNNK priekšlikums). (v) vai turpināt mazināt pensiju fondu pārvaldības maksas (interesanti, ka Zviedrijā ~pusi no pensiju uzkrājuma pārvalda pati valsts, nevis privātbankas). (vi) kā aktivizēt privātās iemaksas 3.pensiju līmenī ar zemākiem nodokļiem (piem tagad līdz 4000 EUR iemaksas 3.pensiju līmenī atbrīvo no nodokļiem, bet vajadzētu piem 10 000 EUR); kapitāla pieauguma nodokļa mazināšana. Ceru, ka politiķi domās ar galvu, nevis akli pakļausies lielo banku lobijam (kas pārvalda lielākos pensiju fondus). @MarisKucinskis @AndrisKulbergs @ArtursButans @ViktorsValainis @DelfiLV @ltvzinas @lasilvportals @nralv @TVNET_zinas

Šodien saņēmu šādu man adresētu MP birojam institūcijas vēstuli.... es jau 11x reizi lasu un nespēju izlobīt, kas tas tāds par zvēru ir? 🤔🙈 Varbūt X var palīdzēt? 🤷‍♂️ Ar likumu ir jāaizliedz šī tukšvārdība un sarežģīšana 😡

Daudziem ziedu krāsu salikums dobē pie Ministru kabineta atgādina "siļķi kažokā". jauns.lv/raksts/zinas/7…

@E_Stendzenieks Lūdzu, nav par ko.

@KasparsH Patīkami, ka ir tik liela izvēle.

Šleseram, Suverēnajai Varai un Hermanim tikko, pilnīgi negaidīti, pievienojās Gobzems. Beidzot katram idiotam ir par ko balsot.

@aiga_balode @letanewsen Čm

Vai pareizi saprotu, ka mūsu premjera tikšanos ar Igaunijas premjeru Tallinā @letanewsen nepublicē, tā vietā pilns ar fotogrāfijām no Lietuvas un turienes tikšanās prezidenta pilī. Kāds var izskaidrot šādu Latvijas ziņu aģentūras izvēli? Redakcionālā brīvība?

@frikentijs @AnitraTooma Sveiciens no Žozefīnes. Viņa (korgijs, zemā šasija) domā, kā šodiena nav piemērota lielajai pastaigai. Nesen sāka līt.

@AnitraTooma Man ir tā, kad gribas iziet, tad es sāku svilpot. Jo īsti jau iet negribas. Nu un kad ļoti gribas, tad es eju pie durvīm riet.

Daudz prieka visiem Frīdas vārda dienā!

@maris_spruds @AZvejsalnieks @EdvardsSmiltens Vispār M.Papsejevičs gan bija Probācijas dienesta vadītājs.

Beidzot kāds tieslietu ministrs ir pievērsis uzmanību tam, ko zina visi advokāti un ieslodzītie- cietums ir apzināti padarīts nevis par resocializēšanās vietu, bet gan vietu, kurā ar apcietinātajiem apietas kā dzīvniekiem un cenšas viņus pārvērst par dzīvniekiem. Tāpēc vājākie apcietinātie ir gatavi liecināt jebko (arī nepatiesi), lai tikai uzlabotu savus sadzīves apstākļus. Šo bardaku ilgstoši veidoja, "uzraudzīja" un piesedza Jūsu - Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujēvičs, iepriekš- Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks.

Uzskatu par savu pienākumu iegūt pilnu informāciju par notikušo – esmu uzdevis Ieslodzījuma vietu pārvaldei līdz 10. jūnijam iesniegt informāciju par šī gadījuma apstākļiem, citiem nāves un pašnāvību gadījumiem ieslodzījuma vietās, kā arī par veiktajiem pasākumiem šādu gadījumu novēršanai. lsm.lv/raksts/zinas/l…

@cukura_feja camphillrozkalni.lv ‐ šo vietu vada lielisks cilvēks - Jānis Roze. Viņam turpat, netālu, ir arī aprūpes māja guļošiem pacientiem. Varbūt var sazināties, un tur nav tik dārgi. Esmu ziedojusi šim namam pamperus un staiguli.

@2N_ICEBOX Mana korgiju meitene ir īsta caca. Gandrīz vairs nelija, bet soli pāri slieksnim viņa spēra pēc nopietnām pārdomām.

(c) ārā līst? Ai, labi, šodien kakāšu istabā. Manējie 🥰

@normundsbergs @lsmlv Sakiet, ka tas ir joks!

Nē. Lūdzu nē! Pietiek jau ar pūšļotāju birojiem Zinātņu akadēmijas augstceltnē. @lsmlv

No kurienes radās Šlesera un Progresīvo elektorāts Latvijas politiskajā ainavā ilgstoši valdīja uzskats par divu kopienu valsti, kurā vēlētāju nometnes ir stingri sadalītas un nemainīgas. Tomēr pēdējo Saeimas vēlēšanu cikli un jaunākie politiskie satricinājumi ir pierādījuši pretējo - elektorāts spēj piedzīvot tektoniskas nobīdes. Divu šķietami nesavienojamu spēku - Aināra Šlesera vadītās "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un kreisi liberālo "Progresīvo" - panākumu atslēga un reitingu bāze ir meklējama vienā un tajā pašā avotā. Tie ir kādreizējā politiskā giganta "Saskaņas Centrs" (vēlāk - "Saskaņa") sabrukuma atomi. No monopola līdz nullei: "Saskaņas" norise Lai saprastu, no kurienes radās LPV un "Progresīvo" elektorāts, ir jāatskatās uz "Saskaņas Centra" (SC) ziedu laikiem. 2011. gada 11. Saeimas vēlēšanās apvienība sasniedza savu vēsturisko virsotni, iegūstot 28,36% balsu un 31 vietu parlamentā. SC bija kļuvis par "lietus sargu" milzīgai un patiesībā ļoti dažādai vēlētāju masai: tur bija gan ideoloģiski kreisie, gan sociāli konservatīvie, gan vienkārši protesta vēlētāji, kurus vienoja vēlme redzēt pretsvaru labējām "latviskajām" partijām. Tomēr nākamajos gados sākās pamazām, bet neizbēgama erozija. 12. Saeimā (2014. gadā) partija ieguva 23%, bet 13. Saeimā (2018. gadā) - 19,80%. Izšķirošais lūzums un stratēģiskā pāorientācija notika pirms 14. Saeimas vēlēšanām. Kremļa stratēģiem kļuva pilnīgi skaidrs, ka, neskatoties uz šķietami vislielāko vēlētāju atbalstu un regulārajām uzvarām vēlēšanās, "Saskaņai" nebija nekādu reālu iespēju tikt Latvijas valdībā pastāvīgā politiskā "sanitārā kordona" dēļ. Tā kā šis politiskais instruments vairs nespēja pildīt savu galveno uzdevumu - pārņemt izpildvaru - vecais projekts tika mērķtiecīgi "likvidēts", lai tā vietā radītu jaunus, efektīvākus un manevrētspējīgākus spēkus. 14. Saeimas vēlēšanās "Saskaņa" tika atstāta ar nieka 4,81%, paliekot aiz strīpas un atbrīvojot milzīgu balsu banku jauniem formējumiem. "Saskaņas" elektorāts nekad nebija monolīts, un, partijai sabrūkot, tas dabiski sadalījās divos krasi atšķirīgos virzienos atbilstoši jauno spēku piedāvājumam. 1. Konservatīvais un protesta spārns aiziet pie LPV Aināra Šlesera LPV mērķtiecīgi pārņēma to "Saskaņas" vēlētāju daļu, kuras konservatīvisms sakņojas dziļā padomju nostaļģijā un vēlmē saglabāt neformālas, uz biznesu un politiku orientētas saiknes ar Krieviju. LPV retorika par "tradicionālajām vērtībām" un agresīvā opozīcija Rietumu kursam precīzi rezonēja ar šo bijušo "Saskaņas" vēlētāju segmentu. Šie cilvēki Šlesera piedāvājumā saskatīja iespēju reanimēt veco, postpadomju telpai raksturīgo biznesa un politikas modeli, kurā ekonomiskās intereses ir cieši saistītas ar Austrumu kaimiņa ietekmes zonu. 2. Ideoloģiski kreisais un jaunatnes spārns aiziet pie "Progresīvajiem" "Saskaņa" gadu desmitiem sevi formāli dēvēja par sociāldemokrātiem. Kad šis zīmols tika norakstīts, radikāli kreisāk noskaņotie, jaunākie un bilingvālie pilsētnieki (īpaši Rīgas iecirkņos) atrada alternatīvu "Progresīvajos". Šis vēlētāju spārns vairs nekoncentrējās uz klasisko etnisko konfrontāciju, bet gan pieprasīja agresīvu, radikāli kreisu politiku, kas vērsta uz tradicionālās sociālās un valsts iekārtas transformāciju. "Progresīvie" burtiski pārņēma un radikalizēja "Saskaņas" kreiso spārnu, ietērpjot to jaunā, Rietumu kreisā aktīvisma formā. Politisko kadru migrācija Elektorāta pāreju nostiprināja ne tikai vēlētāju noskaņojums, bet arī pašu politiķu un reģionālo līderu migrācija. Redzot, kurp plūst balsis, daudzi bijušie "Saskaņas Centra" un "Saskaņas" aktīvisti mainīja partijas piederību: Uz LPV pārgāja tie pragmatiskākie krievvalodīgie politiķi un reģionālie smagsvari (īpaši Latgalē un Rīgas pašvaldību struktūrās), kuriem bija svarīga saikne ar biznesu un postpadomju politiskās ietekmes modeli. Uz "Progresīvajiem" (vai viņu veidotajām platformām pilsētas aktīvistiem) orientējās tie bijušie "Saskaņas" intelektuāļi un nevalstiskā sektora pārstāvji, kuri savulaik cerēja izmantot kreiso ideoloģiju radikālākām sociālajām reformām un valsts sistēmas maiņai. "Stabilitātei!" sabrukums un "Suverēnā vara" Sākotnēji daļu no "Saskaņas" radikālākā spārna nocirta Alekseja Rosļikova partija "Stabilitātei!". Tomēr šis izrādījās īstermiņa projekts. Pēc Rosļikova bēgšanas uz Baltkrieviju un tiesiskajiem procesiem, partijas Saeimas frakcija un struktūra ir pilnībā izjukusi. Šīs drupas, kopā ar vecās Latvijas Krievu savienības (LKS) elektorātu, šobrīd strauji absorbē Jūlijas Stepaņenko vadītā "Suverēnā vara". Tā ir kļuvusi par jauno magnētu tiem vēlētājiem, kuri pieprasa agresīvu, uz nacionālajiem un valodas jautājumiem balstītu opozīciju. Secinājums: Tas pats Kremļa projekts, tikai jaunā iepakojumā? Analizējot šo dinamiku, kļūst skaidrs, ka Latvijas politiskajā laukumā nekas nerodas no nekurienes. Lai gan "Progresīvie" un LPV ārēji demonstrē šķietami atšķirīgu estētiku - vieni runā par radikāli kreiso Rietumu aktīvismu un “cilvēktiesībām”, bet otri par tradicionālām padomju vērtībām un biznesu ar “Kaimiņu” - to politiskā funkcija un elektorālais pamats liek uzdot skaidrus jautājumus. Kādreizējais "Saskaņas Centrs" savos pamatos bija ilgstoši lolots Kremļa ietekmes projekts, kura mērķis bija šķelt Latvijas sabiedrību un bremzēt valsts integrāciju Rietumu drošības struktūrās. Sadalot šo elektorātu un integrējot savās rindās bijušos "Saskaņas" kadrus, gan Pro, gan LPV - apzināti vai neapzināti - ir pārņēmas to pašu misiju. LPV to dara caur hibrīdkaram raksturīgu sabiedrības tracināšanu, pretnostatīšanu un nacionālo vērtību noniecināšanu, savukārt "Progresīvie" - caur kreisā populisma idejām, kas destabilizē tradicionālo valsts iekārtu. Galu galā abas partijas, barojoties no SC mantojuma, turpina kalpot tam pašam mērķim: uzturēt Latviju politiski sadrumstalotu, vāju un viegli manipulējamu, pierādot, ka vecais ietekmes projekts ir vienkārši ieguvis divus jaunus, modernākus iepakojumus.

1 июня 1996 года Украина отдала в РФ свои последние ракеты «Ядерного щита», а также самолёты, которые были способны нести крылатые ядерные ракеты большой дальности. Вот такая карикатура появилась в прессе в то время: «Отдай ружьё — а безопасность мы тебе гарантируем». Ну просто как в воду глядели.

#keistamintis #6167 #hertaburbe #comicsstrip #story #caricatures

Svētdien Jēkabpilī pilsētas teritorijā bija ieklīdis lācis, kas izraisīja lielu ažiotāžu pilsētnieku vidū. Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis medijus informēja, ka svētdienas vakarā lācis veiksmīgi pavadīts prom no pilsētas. @lasilvportals

@its_The_Dr @Giessbert_Gans