Poksis

Izrāde RĪKOJUMS Nr.2 # Joprojām nespēju atgūties no vakardienas "Rīkojums Nr2"... It kā bija iedarbojusies laika mašīna un mēs, visa zāle, atkal tikām atsviesti atpakaļ vairāk kā 10 gadus vecos notikumos. Savulaik, 90ajos, biju labi pazīstams ar visu mūsu tālaika tā saucamo eliti. OK, iespējams, sākotnēji biju daļa no tās. Un laikam viens no retajiem, kas savulaik pats no tās aizgāju. Vienkārši aizgāju, zinot cik sasmacis, netīrs, liekulīgs un pretīgs ir tas purvs. Purvs par manu aiziešanu īpaši nesatraucās, kaut arī versiju un skaidrojumu bija daudz. Pārsvarā katrs sava primitīvisma un/vai samaitātības ietvaros. Purvs turpināja funkcionēt. Jurģis Liepnieks, nonācis premjera birojā, pēc pāris mēnešiem kādā intervijā izteicās, ka nekur vēl nebija redzējis tik lielu dumju, nelietīgu un aprobežotu cilvēku koncentrāciju kā Latvijas politiskajā elitē. Nu jeb kkā tamlīdzīgi. Un tagad Matīss Gricmanis mūs atkal iesvieda atpakaļ tajā purvā. Ar savu fantastiski pedantisko un atbildīgo pieeju faktiem, cilvēkiem un kontekstam dramaturgs bija uzkonstruējis tādu realitāti, ka brīžam zuda barjera starp realitāti un fikciju. It sevišķi, sēžot tieši pašā vidū starp galvenajiem varoņiem, vērojot viņu reakciju, sačukstoties ar viņiem un starpbrīdī un pēc izrādes apspriežot redzēto un savas izjūtas. Tik elektrizētu zāli es savā mūžā laikam vēl nebiju redzējis un diezin vai vēl pieredzēšu. Spriedze un konflikti bija viegli jūtami jau pirms izrādes. Viena daļa nesarunājās ar otru daļu. Cita daļa bija apvainojusies uz trešo. Vēl viena daļa uzskatīja sevi par piečakarētu un nikni vēroja piečakarētājus. Nu jeb - uzvarētājus. Kaut arī īslaicīgus. Visas šīs daļas ļoti harmoniski pārklājās un viena otru papildināja. Un visi gaidīja Vēstījumu. Gluži kā vēstures verdiktu. Forši ir tas, ka Matīss nemaz nebija vēlējies sakrāsot personāžus labajos un sliktajos. Ar dažādiem elegantiem cilvēcisku emociju momentiem viņš pateica par saviem varoņiem daudz vairāk, nekā to būtu pateikuši gari monologi. Finālā Šlesers ( lai arī kādas šausmu lietas prognozēja viņš pats un viņa angažētie tehnologi) izrādījās viens no sakarīgākajiem un kodolīgākajiem tēliem visā tajā pasākumā. Ļoti liels respekts Matīsam par Jutas Strīķes un Roberta Ķīļa lomu aktualizēšanu. Šie divi cilvēki visā tajā purvā savulaik izcēlās ar savu vēlmi izvēdināt to smaku, ko mūsu "elite" un "smalkās aprindas" jau bija sākušas uzskatīt par dzīves normu. Tāpēc klusuma brīdis pēcizrādes pasākumā bija tāda kā klusējoša atvainošanās. Gan šiem diviem pašaizliedzīgajiem cilvēkiem, kuri sadega klusējošā, nospiedošā varas kārā vairākuma priekšā. Gan sagandētajai Latvijas politiskajai un saimnieciskajai virtuvei. Pēcizrādes noskaņojums gan nekāds īpaši jautrais nebija. Publika bija tikko izgājusi no zāles, labi apzinoties, kāda būtu pareizā atbilde uz Zatlera/Artūra Skrastiņa noslēguma retorisko jautājumu - "bet ir taču labāk"? Vai mūsu politiskajā kultūrā kaut kas ir mainījies? Vai ir mainījies uz labo pusi? Ļoti koncentrēti man nesen šādu pat jautājumu uzdeva Alvis Hermanis - "no kā Latvijai finālā izrādījies lielāks ļaunums - no 3A vai jenotiem?" Bet jenoti un pārējā "elite" turpina dzīvot savu dzīvi. Kauns , vainas sajūta viņiem nav raksturīga. Vesels bars apzagušos, korumpētu mūļu viens otru aplido, apkampj, čalo. Un nejūtas ne samulsuši, ne pie kā vainīgi. Allaž smalkajos pasākumos esošais Rubenis, savulaik milzīgs cīnītājs par visu labo pret visu slikto - izzadzis LTV budžetu, pārvirzot reklāmu naudas sev un kompanjoniem piederošajā privātajā LNT, pēc tam izzadzis divus teātrus... Ne mazākās kauna sajūtas. Virpuļo smaidīdams. Tieši tāpat melīgā un zaglīgā Viņķele. Viņas dēļ pandēmijas laikā valsts ievērojami vēlāk un ievērojami dārgāk sagādāja cilvēku glābšanai nepieciešamo. Viņas īstā vieta būtu vēstures mēslainē vai cietumā. Bet nē, starojoša klejo pa perimetru. Un viņai nemaz nav kauns , ka viņas noziegumu līdzdalībnieki to stervu iekārtojuši siltā amatā Vaivaros. /Aivars Markots/

Pieminot izsūtīšanas ir vērts atcerēties, ka tās joprojām notiek. Tā nav pagātne. krievi Ukrainā izsūta jaunus, vecus, bērnus, sievietes, ģimenes. Un ja būtu viņiem labāk sanācis, izsūtītu arī mūs - mani, tevi, pat vati izsūtītu, kas neizkristu pa logu. Vajag palīdzēt Ukrainai!

@VKleinbergs Bet bija gana labs un drošs, lai mēnesi atpakaļ PRO tur sarīkotu literatūras gada balvas pasniegšanas balagānu?

@pppascenko Skumji kļūst redzot šàdu izpratni par zinātni. Šitā novienādots Hopkins, Einšteins un Ņūtons ar dzeršanas paradumiem un salātu receptēm laikam vēl nav bijis nekad.

@Mikipele6 Atmetam cilvēktiesību ignorētājus un nepaliek neviena.

Pakistānas un Indijas iedzīvotāju bērnus, arī citus trešo valstu pilsoņus, bijušās ministres Agneses Lāces vadības laikā nolemts uzrunāt krieviski. Kultūras ministrijā atklājām ministrijas administrētu sabiedrības saliedētības projektu, kur teju 86 000 eiro ieguldīti projektā, kas paredz trešo valstu pilsoņiem iespēju mācīties teātra mākslu. Uzrunāšana notiek arī krievu valodā - tas redzams pievienotajā attēlā. Tāpat Cirka skolā realizēts projekts, kurš piedāvā trešo valstu pilsoņu bērniem apgūt cirka mākslu un… atkal anketa ir arī krievu valodā. Turklāt runa nav pat tikai par Krievijas pilsoņiem, skaidri norādīts, ka mērķa grupa ir arī no Pakistānas un Indijas iebraukušie. Kurus Agneses Lāces vadībā izlemts integrēt Latvijas sabiedrībā, uzrunājot krieviski. Sabiedrības saliedēšanai ir jānotiek uz latviešu valodas pamata, un nav pieļaujams, ka iebraucēji par valsts naudu tiek uzreiz iegrūsti krieviskajā informatīvajā telpā un būtībā turpināta padomju okupācijas laikā uzsāktā pārkrievošana. Agneses Lāces vadībā ignorētas vēl Naura Puntuļa laikā pieņemtās Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes, kurās skaidri uzsvērts, ka vienojošā valoda Latvijā ir latviešu. Arī Satversmē skaidri noteikts, ka Latvijā ir viena valsts valoda - latviešu.

@AnitraTooma Maximā nemēdz būt ēdami augļi. Nekad un nekādi.

Nopirku 10 aprikozes, kas Maximā ir akcijas prece. Kā akmeņi un skābas. Vai kādam ir gadîjušās ēdamas?

Šleseram, Suverēnajai Varai un Hermanim tikko, pilnīgi negaidīti, pievienojās Gobzems. Beidzot katram idiotam ir par ko balsot.

Apstākļos,kad valsts atsaka finansēt zāļu iegādi mirstošiem bērniem, @lsmlv nelieši atļaujās 126000€(!!!) izšķērdēt par 3 burtu uzzīmēšanu! Šādu,prātam neaptveramu cinismu demonstrējuši ne tikai sabiedriskā medija vadība,bet arī tie,kuri šo naudu viņiem piešķīruši.

This is Oleh. He was 2. russia decided that was enough. A missile hit his home, killing Oleh, his mother, and 14 neighbors. He never saw peace. Never started school. Never had a future. His life ended before it began.

Malinua jauktenis pusaudzis KAJ joprojām patversmē gaida zinošu vai ar darba suni kopā mācīties spējīgu aktīvu Cilvēku🙏🐾 Lūdzu dalies, lai Kaju pamana īstais cilvēks, kura dzīves veids un iespējas ir piemērotas darba sunim. Kaj nav dīvānsuns!

@Kniipa2 @toms_salmins @VelgaDrupa @raudseps Atslēgas vārds ir- policijai ir jādara reālais aizsardzības darbs, konvencijas apliecina valsts apņemšanos, bet konvencija negarantē, ka valsts rīkosies saskaņā ar to. Tas atkarīgs no pašas valsts un policijas.

Šlesera iepriekšējā “Latvijas pacelšana” beidzās ar Parex krīzi, ekonomikas sabrukumu, SVF parādu un smagu taupības politiku. Pēc 2008. gada krīzes valsti pameta ap 200 000 cilvēku. Kamēr Šlesers kļuva par ostas īpašnieku. Vēsturi nevajag aizmirst. facebook.com/share/p/1UoD9G…

Vācietis Latvijā. Klausieties līdz galam. 🫶

Apsveicam. “Paldies” ilggadējajam Rail Baltica līderim!

Most people completely underestimate the insane, inhumane scale of the war in Ukraine. According to the Uppsala Conflict Data Program, the siege of Mariupol alone saw between 27,000 and 88,000 deaths in only three (3!) months. Read that again and let it sink in

@instant_mk @Tieslietas Jā, iespējams jau pasen problēmu sakni vajadzēja meklēt tiesās, nevis Stambulas konvencijā.

@suvajevs @Progresivie Kāda gan var būt redakcionālā neatkarība, kad sabiedriskā medija sabiedrisko pasūtījumu izstrādā vien dažas personas? Līdz šim tās ir pilnībā ignorējušas sabiedrības intereses un vajadzības, kuras šīs dāmas nav pat papūlējušās noskaidrot.

Kur Tu rāvi 100 gadus? Pirms okupācijas Latvijā dzīvoja 8,8% krievu, 4,8% ebreju, 3,2% vāciešu, 2,5% poļu, 1.4% baltkrievu un 2,3% vēl citu tautību. Un visi viņi runāja latviski. Un nevienu neinteresēja, kādā valodā viņi runā mājās. Krievvalodīgie cilvēki uzradās padomju laikā, kad rūpnīcās un iestādēs krievu valoda sāka dominēt. Poļi, baltkrievi, ebreji, ukraiņi un pat čigāni sāka pamatā runāt krieviski un pamazām pārtapa par krieviem. Pēc neatkarības atgūšanas daudzi attapās, ka viņiem tak ir pavisam citas saknes, sāka dibināt un sūtīt bērnus poļu, ukraiņu, vācu un ebreju skolās.