Edgars Tavars@Edgars_T
Valsts prezidentam šajās Lieldienās jādomā nevis par Lieldienu tradīcijām, bet par pārejas valdības izveidi.
Šobrīd, kad pēc jaunākajiem SKDS reitingiem valdības partiju kopējais atbalsts ir tikai 17,5%, Valsts prezidentam nevajadzētu būt aizņemtam ar Lieldienu simboliku un svinīgām frāzēm. Šis nav dekoratīvas politikas laiks. Šis ir rīcības laiks - uzņemties iniciatīvu un rosināt jaunas pārejas valdības izveidi līdz vēlēšanām.
Problēmas valstī ir pārāk samilzušas, lai tās vienkārši mēģinātu aizvilkt līdz oktobrim.
Faktiski gandrīz nav nevienas jomas, kurā nebūtu redzamas nopietnas sistēmiskas problēmas. AirBaltic balansē uz robežas, un kritisks scenārijs var iestāties jebkurā brīdī. Tā vietā, lai savlaicīgi iedarbinātu tiesiskās aizsardzības procesu un ieviestu stingru finanšu disciplīnu, valdība turpina vilcināties. Rail Baltica gadiem ir bijis haosa piemērs - bez skaidras atbildības un kontroles.
Tajā pašā laikā tiek virzīti lēmumi, kas raisa pamatotus jautājumus par valsts prioritātēm. Piemēram, iecere par LMT un TET mazākuma daļu izpirkšanu par aptuveni 600 miljoniem eiro laikā, kad naudas trūkst veselības aprūpei, drošībai un reģionu attīstībai.
Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa projekts ir kļuvis par nekompetences simbolu - desmitiem miljonu eiro “kļūdas”, bet politiskās atbildības nav. IT nozari satricina krimināli skandāli, un sabiedrībā pieaug bažas par vēlēšanu drošību. Pat kritiskā infrastruktūra, tostarp 112 sistēma, pārāk bieži saskaras ar traucējumiem.
Arī drošības jomā valsts reakcija pārāk bieži ir novēlota. Pat šūnu apraides brīdinājumi par iespējamiem apdraudējumiem tiek iedarbināti tikai pēc sabiedrības spiediena, nevis kā savlaicīga un atbildīga rīcība.
Vienlaikus pieaug dzīves dārdzība, enerģētikas izaicinājumi kļūst arvien asāki, bet sabiedrības uzticība valstij turpina kristies. Tā vairs nav tikai neapmierinātība ar valdību - tā jau ir uzticības krīze valstij kopumā.
Šādā situācijā jautājums nav par politisko izdevīgumu. Jautājums ir par valsts spēju rīkoties.
Tāpēc risinājums, manuprāt, ir skaidrs - Latvijai līdz vēlēšanām ir vajadzīga pārejas valdība. Plaša un rīcībspējīga valdība, kas orientēta uz konkrētu uzdevumu izpildi, nevis uz politisko izdzīvošanu gaidot 3. oktobra vēlēšanas.
Vēl ir iespējams paveikt svarīgas lietas: nekavējoties ieviest finanšu disciplīnu un, ja nepieciešams, sākt AirBaltic tiesiskās aizsardzības procesu; veikt pilnu Rail Baltica projekta revīziju un noteikt atbildīgos; apturēt nepamatotus un dārgus darījumus, kas neatbilst valsts prioritātēm; veselības aprūpē pārtraukt nesaimniecisku līdzekļu izšķērdēšanu; stiprināt Austrumu robežas kontrolpunktus kā drošības infrastruktūru, nevis pakārtot tos “zaļā kursa” formālām prasībām; samazināt birokrātiju un atjaunot atbildību valsts pārvaldē; un, pats svarīgākais, izstrādāt bezdeficīta 2027. gada budžetu un to laicīgi iesniegt Saeimā.
Tie ir konkrēti darbi, ko var sākt nekavējoties.
Atlikušie mēneši līdz vēlēšanām var izrādīties izšķiroši Latvijas drošībai, ekonomikai un sabiedrības uzticībai. Atstāt visu pašplūsmā nozīmē apzināti pieļaut, ka situācija tikai pasliktināsies.
Protams, būs argumenti, ka opozīcijai būtu politiski izdevīgi ļaut šai valdībai turpināt darbu līdz vēlēšanām, jo visa opozīcija tikai audzē reitingus. Taču valsts intereses nevar pakārtot politiskai taktikai.
Tāpēc šobrīd nepieciešama jauna, plaša un enerģiska pārejas valdība, kurā iesaistās Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība, pieņem krīzes valdības deklarāciju un koncentrējas tikai uz rezultātu. Un nevis tāpēc, ka tas kādam būtu politiski izdevīgi, bet tāpēc, ka tas ir vajadzīgs.
Un tas ir solis, kuru šobrīd var un vajadzētu rosināt Valsts prezidentam.
