KNAUKE design- personalizēta apdruka
105 posts

KNAUKE design- personalizēta apdruka
@KNAUKEDESIGN
Dizains, kas atspoguļo Tavu personību. Personalizētiem pasūtījumiem raksti DM vai uz e-pastu: [email protected] #apdruka








Ierakstīju vairākus storijus IG par to absurdu, kas ir tālmācības / mājmācības likumu izmaiņas. Man nolaižas rokas (un tbh ir slinkums pat vispār mēģināt rakstīt to visu vēlreiz). Bet man ir tādas dusmas, ka cilvēki, kuriem nav vispār neviena pati bērna interese bijusi prātā, tagad pieņem likumus, kuri reāli ietekmēs īstus bērnus. Fakts, ka tur nav normāla pārejas perioda un bērni (īpaši mājmācībā), kuriem ir bijusi individuāla pieeja (lai gan tās pašas prasības un īstu, reālu skolu nodrošināta diagnostika) tiks iemesti klasē ar sazincik bērniem. Vai arī bērni, kuri ir tālmācībā, jo visas mazās lauku skolas aizklapēja vai tāpēc, ka uz viņu ciemu nemaz nebrauc autobusi? Vai bērni, kuri pārgāja uz šo modeli trauksmes dēļ! (Ja kāds atceras vēl cik grūti ekstrovertiem bērniem gāja covid laikā, tagad tieši tāpat, bet uz otru pusi rausta introvertos bērnus). Un runāju ar vienu tālmācības skolotāju, kura stāstīja, ka redz kā bērni pamazām atveras šādā formātā, ka uzlabojas sekmes, jo viņiem tas strādā labāk. Kā visus tos bērnus tagad nogādās uz tām skolām? Kur ir tās skolas, ka gatavas visus šos bērnus uzņemt? Kur ir visi tie skolotāji, kas tagad uzņemies viņu mācīšanu? Bērni, kuri mācās neklātienē, jo viņiem nav diagnoze, bet, tomēr vajag vairāk uzmanības vai individuālo pieeju - kāds tur ir plāns? Un vispār galu galā - kāpēc kādam citam ir vairāk teikšanas par bērniem kā bērna vecākiem? Ko nākamo vecāku vietā izlems valsts? Protams, ka tas izklausās pārspīlēti, bet daudzām ģimenēm arī šis ir prātam neaptverami, ka kāds cits var izlemt viņu vietā šādas elementāras lietas. Tā it kā neklātienes mācības (kas prasa vecāku iesaisti, finansiālos resursus utt) nav bijis pārdomāts lēmums no šo vecāku puses. Rekur jūsu kiskis kauns. Mēs arī, kā jau cilvēki to dara, šad tad pārrunājam kurā no mūsu dzimtajām valstīm redzam savu nākotni. Nu diezgan loģiski, ka ne tur, kur mums vairs nebūtu teikšana par to, kur 40h nedēļā būs mūsu bērns. Absurdi, valstī, kur tik drusku vairāk kā 30 gadus atpakaļ cilvēkiem nebija autonomija par savām izvēlēm, braucam tajā pašā purvā. Un varbūt kādam liekas pārspīlēti, bet arī šeit, ja bērns iet valsts skolā, tad man jāmaksā sods pat ja viņiem liekas, ka bērns par ilgu slimo, nāk uz mājām pārbaudīt vai bērns tiešām vemj utt. Šeit skolām par dažiem jautājumiem ir vairāk teikšana, kā vecākiem, tiesības doties uz privāto dzīvesvietu, ja bērns nav skolā un “pārāk ilgi slimo”, vecākiem nav tiesību bērnu izņemt no skolas, lai, piem dotos uz bērēm, ja skola to neļauj. Vai pie ārsta. Vienkārši Tev nedod Tavu bērnu. Skola var piemērot naudas sodus vai nosūtīt vecākus uz tiesu, ja bērns pārāk ilgi slimo vai ja ģimene bērnam jebkādu iemeslu dēļ atļauj palikt mājās. Tas viss izklausās absurdi, jo tas ir absurdi. Re, izrādas, ka tomēr bija iekšā kaut ko par šo pateikt. Žēl visu to bērnu un vecāku, arī skolotāju, kurus šis tiešām ietekmēs, kamēr viens vai otrs malacis varēs uzsist sev pa plecu, ka ir izdevies izbīdīt likumu, kura praktiskā realizēšana ir balstīta uz “saies”.











Ierakstīju vairākus storijus IG par to absurdu, kas ir tālmācības / mājmācības likumu izmaiņas. Man nolaižas rokas (un tbh ir slinkums pat vispār mēģināt rakstīt to visu vēlreiz). Bet man ir tādas dusmas, ka cilvēki, kuriem nav vispār neviena pati bērna interese bijusi prātā, tagad pieņem likumus, kuri reāli ietekmēs īstus bērnus. Fakts, ka tur nav normāla pārejas perioda un bērni (īpaši mājmācībā), kuriem ir bijusi individuāla pieeja (lai gan tās pašas prasības un īstu, reālu skolu nodrošināta diagnostika) tiks iemesti klasē ar sazincik bērniem. Vai arī bērni, kuri ir tālmācībā, jo visas mazās lauku skolas aizklapēja vai tāpēc, ka uz viņu ciemu nemaz nebrauc autobusi? Vai bērni, kuri pārgāja uz šo modeli trauksmes dēļ! (Ja kāds atceras vēl cik grūti ekstrovertiem bērniem gāja covid laikā, tagad tieši tāpat, bet uz otru pusi rausta introvertos bērnus). Un runāju ar vienu tālmācības skolotāju, kura stāstīja, ka redz kā bērni pamazām atveras šādā formātā, ka uzlabojas sekmes, jo viņiem tas strādā labāk. Kā visus tos bērnus tagad nogādās uz tām skolām? Kur ir tās skolas, ka gatavas visus šos bērnus uzņemt? Kur ir visi tie skolotāji, kas tagad uzņemies viņu mācīšanu? Bērni, kuri mācās neklātienē, jo viņiem nav diagnoze, bet, tomēr vajag vairāk uzmanības vai individuālo pieeju - kāds tur ir plāns? Un vispār galu galā - kāpēc kādam citam ir vairāk teikšanas par bērniem kā bērna vecākiem? Ko nākamo vecāku vietā izlems valsts? Protams, ka tas izklausās pārspīlēti, bet daudzām ģimenēm arī šis ir prātam neaptverami, ka kāds cits var izlemt viņu vietā šādas elementāras lietas. Tā it kā neklātienes mācības (kas prasa vecāku iesaisti, finansiālos resursus utt) nav bijis pārdomāts lēmums no šo vecāku puses. Rekur jūsu kiskis kauns. Mēs arī, kā jau cilvēki to dara, šad tad pārrunājam kurā no mūsu dzimtajām valstīm redzam savu nākotni. Nu diezgan loģiski, ka ne tur, kur mums vairs nebūtu teikšana par to, kur 40h nedēļā būs mūsu bērns. Absurdi, valstī, kur tik drusku vairāk kā 30 gadus atpakaļ cilvēkiem nebija autonomija par savām izvēlēm, braucam tajā pašā purvā. Un varbūt kādam liekas pārspīlēti, bet arī šeit, ja bērns iet valsts skolā, tad man jāmaksā sods pat ja viņiem liekas, ka bērns par ilgu slimo, nāk uz mājām pārbaudīt vai bērns tiešām vemj utt. Šeit skolām par dažiem jautājumiem ir vairāk teikšana, kā vecākiem, tiesības doties uz privāto dzīvesvietu, ja bērns nav skolā un “pārāk ilgi slimo”, vecākiem nav tiesību bērnu izņemt no skolas, lai, piem dotos uz bērēm, ja skola to neļauj. Vai pie ārsta. Vienkārši Tev nedod Tavu bērnu. Skola var piemērot naudas sodus vai nosūtīt vecākus uz tiesu, ja bērns pārāk ilgi slimo vai ja ģimene bērnam jebkādu iemeslu dēļ atļauj palikt mājās. Tas viss izklausās absurdi, jo tas ir absurdi. Re, izrādas, ka tomēr bija iekšā kaut ko par šo pateikt. Žēl visu to bērnu un vecāku, arī skolotāju, kurus šis tiešām ietekmēs, kamēr viens vai otrs malacis varēs uzsist sev pa plecu, ka ir izdevies izbīdīt likumu, kura praktiskā realizēšana ir balstīta uz “saies”.














