Kā gan citādāk iztestēt materiālu iespējas, ja ne pamuļķoties pašai priekš sevis. 🤭
Latviešu
KNAUKE design- personalizēta apdruka
105 posts
KNAUKE design- personalizēta apdruka
@KNAUKEDESIGN
Dizains, kas atspoguļo Tavu personību. Personalizētiem pasūtījumiem raksti DM vai uz e-pastu: [email protected] #apdruka
Katılım Nisan 2025
14 Takip Edilen5 Takipçiler
@Samuraja_celjs Šad tad skaistām lietàm nav jābūt praktiskām! Tām vienakārši jābūt! 🤭
Latviešu
@KNAUKEDESIGN Nū...vispār šis kostīms nekam nav derīgs un vajadzīgs, jo tieši Vecāķi ir mana pludmale.🤭😇
Latviešu
@Samuraja_celjs Praktiskais ieteikums- iestrādāt gumiju ne tikai augšpusē. Noder arī ap kājām😅 Ja tikai striķītis, tad pa taisno uz Vecāķiem😅
Latviešu
@KNAUKEDESIGN Man jau te brīdināja, ka samirkstot smags un krītot nost.🤣🙈
Latviešu
@Mia_Smaida Vispirms- sirsnīgs sveiciens svētkos! 🥳
Un otrs- mani vecāki man iemācīja, ka svētkus var svinēt kad vien gribas. Reiz pat klasesbiedrus vasarā aicināju, jo dzimšanas diena ir ziemā.
Latviešu
Svētdien man paliek 30. gadi.. un es raudu, ne jau tāpēc ka pārdzīvotu par vecumu, bet tāpēc, ka kārtējo gadu visādu ārējo apstākļu dēļ es nesvinēšu savu dzimšanas dienu. Apaļo jubileju. Kā es gribu nosvinēt, bet atkal nekā. 😭
Latviešu
Izvēle ir Tavās rokās!
Es zinu, ka katrs uzņēmums, katrs zīmols ir citā posmā. Vienam jau ir vīzija, citam – tikai sajūta, ka "vajag kaut ko jaunu", bet vēl kādam ir nepieciešama pilna "programma", lai par tehnisko pusi vispār nebūtu jādomā.
Latviešu
@gintsmurans Tāpēc es esmu par cenām mājaslapā, nevis par cenām pēc deguna 😅
Latviešu
@KNAUKEDESIGN Galvenokārt cilvēki baidās cik lietas maksās. 😂
Un tad ir vēl cilvēki kuriem ir vienalga kā izskatās.
Latviešu
Kāpēc mēs baidāmies no laba dizaina? 🧐
Kliente man nesen atzinās: "Sākumā baidījos tev rakstīt. Likās – tu esi dizainere, bet man taču vajag tikai parastu, vienkāršu apdruku."
Bet ziniet, kas ir paradokss?
Latviešu
Redzot pusaudžu degsmi un mērķtiecību, jāsaka – jo ātrāk sākam, jo mazāk sliktu dizainu nākotnē!
Mūžīgais pedagogs no PPMF🤭
Latviešu
Pagājušajā gadā es laikam par skaļu purpināju par švakiem logotipiem un paviršu dizainu. Visums mani dzirdēja un pateica: "Labi, ja jau esi tik gudra, ņem un parādi, kā vajag!" 🙃
Šodien aizvadīju pirmo nodarbību ar jauno grafisko dizaineru paaudzi.
Latviešu
KNAUKE design- personalizēta apdruka retweetledi
Vēl līdz sestdienai @edgarsrinkevics ir laiks pārsūdzēt lēmumu. Šis ieraksts zemāk uzrunāja visvairāk cilvēku, taču komentāros salikšu gan savus, gan citus argumentus, kuri būtu ņemami vērā vairāk kā pilnīgi nepamatots balsojums.
Šobrīd sanāk, ka cilvēki, kuriem pat nav līdz galam skaidrs kādas prasības jau tagad ir mājmācības un tālmācības ģimenēm, balso, jo tik tiešām ir cilvēki, kuri uzskata, ka mājmācība vienkārši nozīmē, ka bērns tusē pa māju, skatās Alex Jones konspirācijas un neredz dienasgaismu vai citus cilvēkus.
Realitātē mājmācības skolēniem ir tieši tie paši kritēriji, eksāmeni, apgūstamā viela un ikgadēja izziņa no psihologa par bērna piemērotību turpināt šādu modeli. Izpēte (vismaz pie psihologa) ietver gan sociālo spēju izvērtēšanu, gan IQ tipa uzdevumus un bērna novērtējumu, ko pilda arī vecāki (kas man šķiet ir mazliet arī, lai varētu redzēt cik vecāks spēj būt objektīvs 🤭).
Jebkurā gadījumā - lēmums ir pieņemts nemaz neizprotot šādu mācību modeļu būtību, deleģējot šo lēmumu no sadarbības starp skolu, ārstu un vecākiem uz pašvaldībām. Pie tam, mans bērns, kurš Latvijas mājmācības skolai ir piesaistīts no ārzemēm - kura pašvaldība man jāuzrunā, lai izvērtētu? Un vai šī pašvaldība zinās mūsu situāciju labāk kā skola, psihologs vai galu galā mēs - viņas vecāki?
Papildus - noņemot visas alternatīvas, vecāku vietā par bērnu izglītību lemj primāri jau šis likums, kurš pieņem lēmumu burtiski atstājot to par vienīgo opciju. Un tālāk pašvaldības, kuras arī - pieņem lēmumu vecāku vietā. Kā paliek ar vecāku tiesībām pieņemt šos lēmumus? Galu galā, lēmums nāk kopā ar pienākumiem, kurus šie vecāki pilda, taču pagaidām pat nav risinājumu, kā pašvaldības piedāvā uzlabot situāciju bērniem, kuriem neklātiene ir vienīgā opcija. Kā var sākumā noņemt glābšanas rinķi, pirms vispār vietā ir alternatīvas? Arī deputātu pienākums būtu, pirms likumu pieņemšanas, vismaz izprast reālo situāciju. Piedāvāt risinājumus, nevis atstāt tikai vienu opciju un saukt to par izvēli.
Zemāk ielikšu arī rakstu no lvportāls, kur krietni labāk ir pamatota likumiskā puse, jo argumenti, ko varu dot es ir ikdienas realitāte, tas ko mēs darījām. Faktus, kurus liela daļa no tiem, kuri balsoja, nemaz neizprot vai nebija dzirdējuši. Un tā ir bezatbildība balsot par likumu grozījumiem, kas skar gan bērnus (kur viņus visus tagad “sabāzīs” un kā integrēs pilnīgi citā vidē?), gan vispārīgi - vecāku tiesības pieņemt galējo lēmumu. Tas signalizē neuzticību vecāku spējai izvērtēt labāko saviem bērniem.
Starp citu, rosinu ikvienu, kurš ir sekojis līdzi un ticis tik tālu - padomājiet kā tiek pieņemti pārejie likumi, ja šajā (man tik svarīgajā, bet citādi gandrīz zem tepiķa paslaucītajā) likumā, kas tiešā veidā skar bērnus, tai skaitā ar dažādām papildus vajadzībām, kuras skolas nespēj nodrošināt, balsojums ir balstīts pieņēmumos par to, ko nozīmē šie modeļi, nevis objektīvajā realitātē. Tas ir normāli, ka likumus pieņem pēc sajūtām un priekšstatiem, nevis faktiskās situācijas izpratnes? Neņemot vērā tos, kurus tas ietekmē?
Lai visiem veiksmīgi budžeti, veselības jomas reformas un pārējais. Piemērs, lūk, kā izglītība tūdaļ reformēsies uz “čuju” un “saies”. Ceru, ka prezidents seko līdzi tam, ko dara šī Saeima, jo te ir ļoti daudz pieļauto kļūdu, kuras gandrīz jau ir izslīdējušas neviena nepamanītas.
Komentāros vēl argumenti.
Katrīna@kate_ir_te
Ierakstīju vairākus storijus IG par to absurdu, kas ir tālmācības / mājmācības likumu izmaiņas. Man nolaižas rokas (un tbh ir slinkums pat vispār mēģināt rakstīt to visu vēlreiz). Bet man ir tādas dusmas, ka cilvēki, kuriem nav vispār neviena pati bērna interese bijusi prātā, tagad pieņem likumus, kuri reāli ietekmēs īstus bērnus. Fakts, ka tur nav normāla pārejas perioda un bērni (īpaši mājmācībā), kuriem ir bijusi individuāla pieeja (lai gan tās pašas prasības un īstu, reālu skolu nodrošināta diagnostika) tiks iemesti klasē ar sazincik bērniem. Vai arī bērni, kuri ir tālmācībā, jo visas mazās lauku skolas aizklapēja vai tāpēc, ka uz viņu ciemu nemaz nebrauc autobusi? Vai bērni, kuri pārgāja uz šo modeli trauksmes dēļ! (Ja kāds atceras vēl cik grūti ekstrovertiem bērniem gāja covid laikā, tagad tieši tāpat, bet uz otru pusi rausta introvertos bērnus). Un runāju ar vienu tālmācības skolotāju, kura stāstīja, ka redz kā bērni pamazām atveras šādā formātā, ka uzlabojas sekmes, jo viņiem tas strādā labāk. Kā visus tos bērnus tagad nogādās uz tām skolām? Kur ir tās skolas, ka gatavas visus šos bērnus uzņemt? Kur ir visi tie skolotāji, kas tagad uzņemies viņu mācīšanu? Bērni, kuri mācās neklātienē, jo viņiem nav diagnoze, bet, tomēr vajag vairāk uzmanības vai individuālo pieeju - kāds tur ir plāns? Un vispār galu galā - kāpēc kādam citam ir vairāk teikšanas par bērniem kā bērna vecākiem? Ko nākamo vecāku vietā izlems valsts? Protams, ka tas izklausās pārspīlēti, bet daudzām ģimenēm arī šis ir prātam neaptverami, ka kāds cits var izlemt viņu vietā šādas elementāras lietas. Tā it kā neklātienes mācības (kas prasa vecāku iesaisti, finansiālos resursus utt) nav bijis pārdomāts lēmums no šo vecāku puses. Rekur jūsu kiskis kauns. Mēs arī, kā jau cilvēki to dara, šad tad pārrunājam kurā no mūsu dzimtajām valstīm redzam savu nākotni. Nu diezgan loģiski, ka ne tur, kur mums vairs nebūtu teikšana par to, kur 40h nedēļā būs mūsu bērns. Absurdi, valstī, kur tik drusku vairāk kā 30 gadus atpakaļ cilvēkiem nebija autonomija par savām izvēlēm, braucam tajā pašā purvā. Un varbūt kādam liekas pārspīlēti, bet arī šeit, ja bērns iet valsts skolā, tad man jāmaksā sods pat ja viņiem liekas, ka bērns par ilgu slimo, nāk uz mājām pārbaudīt vai bērns tiešām vemj utt. Šeit skolām par dažiem jautājumiem ir vairāk teikšana, kā vecākiem, tiesības doties uz privāto dzīvesvietu, ja bērns nav skolā un “pārāk ilgi slimo”, vecākiem nav tiesību bērnu izņemt no skolas, lai, piem dotos uz bērēm, ja skola to neļauj. Vai pie ārsta. Vienkārši Tev nedod Tavu bērnu. Skola var piemērot naudas sodus vai nosūtīt vecākus uz tiesu, ja bērns pārāk ilgi slimo vai ja ģimene bērnam jebkādu iemeslu dēļ atļauj palikt mājās. Tas viss izklausās absurdi, jo tas ir absurdi. Re, izrādas, ka tomēr bija iekšā kaut ko par šo pateikt. Žēl visu to bērnu un vecāku, arī skolotāju, kurus šis tiešām ietekmēs, kamēr viens vai otrs malacis varēs uzsist sev pa plecu, ka ir izdevies izbīdīt likumu, kura praktiskā realizēšana ir balstīta uz “saies”.
Latviešu
@DigitalaMamma Šis ieraksts tapa ziemassvetku dāvanu reklāmu iespaidā. Tad es padomāju- ak šausmas😅
Latviešu
@KNAUKEDESIGN Nu ļoti Freidiski sanāca.
Cilvēki nebaidās no skaistām lietām, cilvēki baidās ko par viņiem padomās.
Latviešu
@skalbe1 Jā. Lūk! Tur jau tā nianse.
Garumzīmju trūkums vai greizs novietojums ir lētāk – bet tā ir paviršība, ko neviens klients nav pelnījis. Un te man jāmet akmens pakalpojumu sniedzēju lauciņā. Ir tik viegli "atrakstīties" un nodrukāt jebko, neiedziļinoties.
Latviešu
@KNAUKEDESIGN Manuprāt * neuzdrošinās vērsties pie dizainera, jo pasūtījums šķiet pārāk vienkāršs *nav pieredzes sadarbībā ar dizaineru*priekšstats, ka pakalpojums var būt par dārgu
Latviešu
@frikentijs @KarikaturaLv Fantastiski! 😍
Latviešu
Visu laiku lec man feisbukā reklāma - suņi prot skaitīt! Skaidrs, ka prot! Prot arī rakstīt grāmatas. Drīz būs man sava. Ar burvīgām @KarikaturaLv ilustrācijām. Šeit var redzēt vienu no skicēm vākam. Manuprāt ļoti labi, ka es esmu centrā.
Latviešu
@kasparsskincs Krājkasēs uz kamīna. 😅
Latviešu
Kā un kur jūs glabājat skaidru naudu mājās? Summu arī drīkst nosaukt
Latviešu
@kate_ir_te Ko nozīmē,ka redzami- var redzēt,ka viņiem rūp,atbalsta. Tieši tālmācībā redzu aktīvus vecākus, kas iesaistās skolas Padomē. Šeit mav attieksme, ka skolotājs visas zināšanas ieliks “mutē”, bet ka tā ir sadarbība. izmest pie skolas un doties strādāt- slinkumu visur varam saskatīt.
Latviešu
@kate_ir_te Tālmscības skola, kurā es strādāju, neredzu nevienu slinku vecāku. Kultūras pamatos veidojot Kultūras pieredzes dienasgrāmatu- kur tik tie jaunieši paspēj pabūt, jo vecākiem ir iespēja dinamiskāk veidot savu un bērnu ikdienu.
Nodarbību laikā gana bieži ir redzami arī vecāki
Latviešu
Šodien jautājumu atlika, bet cik saprotu, nākamnedēļ skatīs atkal. Un tā jau kopš Ziemassvētkiem.
Kontekstam - pieteicu meitu mājmācības skolai Latvijā decembra sākumā, tobrīd vēl mājmācība šajā neietilpa (Latvijā sagatavošanas klase ir 5/6gv bērniem, manai meitai tobrīd bija četri, gandrīz pieci, bet pa cik te skola ir no 4gv, domāju, ka mēnesi ātrāk sākt nebūs nekāda vaina).
Mājmācību tur “piesvieda” tikai 3. lasījumā. Respektīvi kopš decembra sākuma, kad meita saņēma psihologa atzinumu (Latvijā), ka mājmācība viņai ir piemērots modelis viņa droši mājmācībā bija līdz 19. decembrim un kopš tā laika līdz šodienai (un laikam nākamajai nedēļai) turpinās čakarēšanās par tēmu.
Kā jau minēju - mums personīgi tas neko nemaina, izņemot to, ka Latvijā mājmācības sadarbojas ar skolām, tām ir lieliska diagnostika un regulāra sadarbība gan ar skolu, gan skolotājiem, kas padarīja manu dzīvi mazliet vieglāku un meitas progresu vieglāk izvērtējamu. Papildus, meita būtu katru gadu turpinājusi sadarboties ar psihologu (kārtīga attīstības izpēte no profesionāļa puses, sekot līdzi bērna sociālajām un kognitīvajām prasmēm, man likās foršs bonuss, jo reāli cik daudzi no mums pat iedomājas tā sekot līdzi bērnam).
Ja kurā tur mēģinājumā tomēr nobalsos, tad man atkrīt visi šie bonusi (psihologa konsultāciju, protams, neviens neliedz), kas ir ļoti žēl.
Vairāk par to, protams, žēl to bērnu, kuri ir šīs iespējas izmantoja kā vienīgās. Mums tas bija fantastisks bonuss latviešu valodas, Latvijas kultūras un dabaszinātņu apguvei, taču citiem šis ir bijis pat pēdējais glābiņš. Pamats pazūd mums visiem.
Un arguments, ka ģimenes, kuras piesaka bērnus tālmācībā to dara aiz slinkuma - jā, tieši viņiem jau nekas nemainīsies. Nomet bērnu pie datora vai klasē ar veselu kaudzi citu bērnu. Bet tieši tie vecāki un bērni, kuriem šis bija pārdomāts un rūpīgi izvērtēts lēmums - tie ir tie kuri cietīs no šiem grozījumiem.
Turpinu sekot līdzi šai sāgai, bet piedāvātie argumenti un nulle problēmu risinājumu, pirms atmest visus bērnus atpakaļ vienā laivā, pārliecību nerada. Drīzāk tāda muļļāšanās līdz cilvēki piemirsīs, ka par šo bija dažu simtu vecāku un pedagogu cepiens, kur mums paveicās, ka uz brīdi tēma ieinteresēja arī citus līdzcilvēkus (par ko paldies, jo vismaz līdz nākamajai nedēļai mēs vēl turpināsim apgūt mācību vielu, kas atbilst Latvijas izglītības standartiem 😊).
Katrīna@kate_ir_te
Ierakstīju vairākus storijus IG par to absurdu, kas ir tālmācības / mājmācības likumu izmaiņas. Man nolaižas rokas (un tbh ir slinkums pat vispār mēģināt rakstīt to visu vēlreiz). Bet man ir tādas dusmas, ka cilvēki, kuriem nav vispār neviena pati bērna interese bijusi prātā, tagad pieņem likumus, kuri reāli ietekmēs īstus bērnus. Fakts, ka tur nav normāla pārejas perioda un bērni (īpaši mājmācībā), kuriem ir bijusi individuāla pieeja (lai gan tās pašas prasības un īstu, reālu skolu nodrošināta diagnostika) tiks iemesti klasē ar sazincik bērniem. Vai arī bērni, kuri ir tālmācībā, jo visas mazās lauku skolas aizklapēja vai tāpēc, ka uz viņu ciemu nemaz nebrauc autobusi? Vai bērni, kuri pārgāja uz šo modeli trauksmes dēļ! (Ja kāds atceras vēl cik grūti ekstrovertiem bērniem gāja covid laikā, tagad tieši tāpat, bet uz otru pusi rausta introvertos bērnus). Un runāju ar vienu tālmācības skolotāju, kura stāstīja, ka redz kā bērni pamazām atveras šādā formātā, ka uzlabojas sekmes, jo viņiem tas strādā labāk. Kā visus tos bērnus tagad nogādās uz tām skolām? Kur ir tās skolas, ka gatavas visus šos bērnus uzņemt? Kur ir visi tie skolotāji, kas tagad uzņemies viņu mācīšanu? Bērni, kuri mācās neklātienē, jo viņiem nav diagnoze, bet, tomēr vajag vairāk uzmanības vai individuālo pieeju - kāds tur ir plāns? Un vispār galu galā - kāpēc kādam citam ir vairāk teikšanas par bērniem kā bērna vecākiem? Ko nākamo vecāku vietā izlems valsts? Protams, ka tas izklausās pārspīlēti, bet daudzām ģimenēm arī šis ir prātam neaptverami, ka kāds cits var izlemt viņu vietā šādas elementāras lietas. Tā it kā neklātienes mācības (kas prasa vecāku iesaisti, finansiālos resursus utt) nav bijis pārdomāts lēmums no šo vecāku puses. Rekur jūsu kiskis kauns. Mēs arī, kā jau cilvēki to dara, šad tad pārrunājam kurā no mūsu dzimtajām valstīm redzam savu nākotni. Nu diezgan loģiski, ka ne tur, kur mums vairs nebūtu teikšana par to, kur 40h nedēļā būs mūsu bērns. Absurdi, valstī, kur tik drusku vairāk kā 30 gadus atpakaļ cilvēkiem nebija autonomija par savām izvēlēm, braucam tajā pašā purvā. Un varbūt kādam liekas pārspīlēti, bet arī šeit, ja bērns iet valsts skolā, tad man jāmaksā sods pat ja viņiem liekas, ka bērns par ilgu slimo, nāk uz mājām pārbaudīt vai bērns tiešām vemj utt. Šeit skolām par dažiem jautājumiem ir vairāk teikšana, kā vecākiem, tiesības doties uz privāto dzīvesvietu, ja bērns nav skolā un “pārāk ilgi slimo”, vecākiem nav tiesību bērnu izņemt no skolas, lai, piem dotos uz bērēm, ja skola to neļauj. Vai pie ārsta. Vienkārši Tev nedod Tavu bērnu. Skola var piemērot naudas sodus vai nosūtīt vecākus uz tiesu, ja bērns pārāk ilgi slimo vai ja ģimene bērnam jebkādu iemeslu dēļ atļauj palikt mājās. Tas viss izklausās absurdi, jo tas ir absurdi. Re, izrādas, ka tomēr bija iekšā kaut ko par šo pateikt. Žēl visu to bērnu un vecāku, arī skolotāju, kurus šis tiešām ietekmēs, kamēr viens vai otrs malacis varēs uzsist sev pa plecu, ka ir izdevies izbīdīt likumu, kura praktiskā realizēšana ir balstīta uz “saies”.
Latviešu