Klāvs Ēvelis

Kādu laiciņu atpakaļ biju "Zinātnes vārdā" parunāt par sporta zinātni kopā ar Līgu Plakani un Ivaru Austeru. Bija ļoti patīkama saruna🙌 Sarunas ieraksts un tagad arī rakstisks izgriezums👇 lsm.lv/raksts/sports/…

@DrAndyGalpin Still not a fan of these in terms of psychological adaptation. Together with how they are sometimes framed in social media, sometimes feels like we are going backwards. Instead of encouraging active lifestyle and people finding what they like/are good at, we reduce it to minimum.

Exercise Snacks don't always have to be cardio or sprint-based. This study found a modest, but important, increase in muscle mass (~0.4 kg) after doing a 10-min bodyweight strength training routine (squats, push-ups, lunges, side bends, good mornings, reverse flys, etc.) 5x/wk for 12 weeks. No, 0.4 kg is not much. Yes, participants were sedentary female office workers (mostly 30-50 yr olds). No, this will probably not help any young, fit people. Yes, I would love for these people to do a more comprehensive exercise routine, but a 10-min RE snack would be a great start and certainly better than the control condition (i.e, nothing at all). The point is not that this type of routine is a replacement or somehow better than a traditional exercise approach; it's that even something very small and manageable can yield clinically meaningful results. pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/38379679/

Raksts: link.springer.com/article/10.100…

2/2 Visnegatīvākie efekti bija tiktok un youtube, tad sekoja instagram 🔸Tikmēr snapchat un whatsapp lietošana lielākoties uzlaboja pašsajūtu un draudzību tuvību 🔸Autori min, ka sociālie tīkli mainās ļoti strauji, tādēļ nepieciešami svaigāki pētījumi par šo tēmu

1/2 Interesants pētījums par sociālo tīklu ietekmi uz pusaudžu mentālo veselību: 🔸Tika analizēti 479 pusaudžu dati 100 dienu griezumā 🔸60% pusaudžu sociālie tīkli izraisīja negatīvu pašsajūtu, pašvērtējumu un samazinātu draudzību tuvību

Raksts: doi.org/10.1016/j.jshs…

🔸Daudzi novecošanās mehānismi izpaužas tieši šūnas līmenī. Bet pētījumi uzsver, ka regulāras fiziskās aktivitātes var pozitīvi izmainīt un kavēt šos procesus; 🔸Regulāras fiziskās aktivitātes būtu jāiekļauj kā rekomendācijas visai populācijai, neatkarīgi no dzimuma un vecuma.

Biju ciemos pie @zemdaugaviete parunāt par sportu, smadzenēm🧠un to kādēļ cilvēki nesporto. Manuprāt šī tāda forša un visaptveroša saruna par to ko es savā ikdienā pētu un ik pa laikam te ierakstu. Saite uz sarunu 👇 open.spotify.com/episode/6iH3iB…

Raksts: psycnet.apa.org/fulltext/2026-…

īsformāta video (tiktok, reels, shorts) skatīšanās tiek saistīta ar: 🔸Pasliktinātu uzmanību un paškontroli 🔸Pasliktinātu mentālo veselību (augstāku stresu un trauksmi) Šīs saistības bija līdzīgas neatkarīgi no platformas, kā arī līdzīgas gan pieaugušajiem, gan pusaudžiem

4. Mēnesis vieglatlētikas treniņos. Šodien jāskrien 2x 200m, 2x 150m, 2x 100m- ar naglenēm. 2. 200m izskrēju 25.69 sekundēs, tāds pieklājīgs rezultāts, pašam prieks.

4/4 Vai arī notiek citi, vēl neizpētīti, metaboliskie procesi. 🔸Kopumā ir redzams, ka augstas intensitātes sporta slodze var nozīmīgi palielināt BDNF līmeni, kas, savukārt, piedalās dažādos, ar smadzenēm saistītos, procesos. Raksts: nature.com/articles/s4159…

Ko mēs atklājām: 🔸Pēc HIIT slodzes smadzeņu neirotrofais faktors palielinājās par 25%, kamēr REHIT un kontroles grupās būtiskas izmaiņas netika novērotas. 🔸Iespējams, ka REHIT gadījumā sprintu apjoms bija pārāk neliels vai intensitāte pārāk augsta, lai izraisītu BDNF pieaugumu

1/4 Kā akūta sporta slodze var palielināt smadzeņu neirotrofā faktora (BDNF) līmeni?🧠 Ar kolēģiem veicām pētījumu mēģinot šo labāk izprast. 🔸BDNF veicina neironu plasticitāti, jeb smadzeņu spēju pārstrukturēties jaunai pieredzei un prasmēm.

2/2 Tuvākajās dienās uzrakstīšu izklāstu ar to, ko darījām un ko atklājām, tagad gribās padzīvo gandarījumā par padarīto!👏 Raksts: nature.com/articles/s4159…

1/2 Šodien iznāca zinātniskais raksts žurnālā "Nature Scientific Reports", kur ar kolēģiem pētījām kā akūta sporta slodze ietekmē smadzeņu neirotrofo faktoru 🧠. No idejas līdz rakstam ir pagājuši gandrīz tieši 2 gadi, tie bijuši pilni ar izaicinājumiem un mazām uzvarām.

Sestdienas lielais prieciņš! Šodien tiku atzīts kā gada psihologs 2025 kategorijā "Gada jaunais zinātnieks"

Šī ir tāda patīkama ziņa ko saņemt trešdienas vakarā.

Biju ciemos pie @EdgarsBernans un @walchu parunāt par sportu, smadzenēm un zinātni. Links: open.spotify.com/episode/4nA4SI…

Raksts: pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/7934752/

Jau 1994. gadā epidemiologs Džefrijs Moriss uzsvēra, ka sabiedrības fiziskās aktivitātes veicināšana ir arī veselības un valdības pārstāvju atbildība, un ka pašiem ir jārāda labo piemēru. Tagad, 31 gadi vēlāk, šis izgriezums no viņa raksta šķiet tikpat aktuāls un svarīgs👇