Raivis Galante

@Lukasexy1569 Wha- where did my mochi go?!

Bieži piesauktā Latvijas atpalicība no Lietuvas: kā tas izpaužas konkrēti? Viens no spilgtākajiem piemēriem ir dzelzceļš. #Lietuva attīsta dzelzceļu kā nākotnes infrastruktūru, kamēr Latvijā to joprojām lielā mērā uztver kā pagātnes tranzīta sistēmu. Lietuva aktīvi būvē 1435mm dzelzceļu, taču reizē modernizē 1520mm dzelzceļu, jo abu platumu sistēmas netiek uzskatītas par konkurējošām, bet gan viena otru papildinošām. #Latvija mantojumā no PSRS dzelzceļa sistēmas saņēma ~250km elektrificētā dzelzceļa, kamēr Lietuvā km skaits bija ~150. Taču lietuvieši saprata, ka elektriskās līnijas ir nākotne un ar ES līdzfinansējumu plānots elektrificēt 1520mm līniju starp Viļņu un Klaipēdu. Elektrificējot līniju ar Klaipēdu, tiek domāts gan par ostas attīstību, gan iedzīvotāju mobilitāti, gan aizsardzības vajadzībām, jo tieši jūras ceļi ar ostām ir NATO valstu galvenie apgādes maršruti. Latvijā tiek kultivēta pretēja pieeja, ka topošā RB trase būšot kā daļa no Latvijas aizsardzības. Naratīvs netiek atmests pat tad, kad vienīgā tapušā "aizsardzības" infrastruktūra divas monumentālas stacijas un "pālis" Daugavā. Latvijā elektrificēta Rīga un galvaspilsētas apkārtne, kamēr skaidru vīziju, kamdēļ vajadzīgs pārējais dzelzceļš citur, joprojām nav. Tas attiecināms gan uz esošo 1520mm sistēmu, gan topošo 1435mm dzelzceļu. Pēdējo pat pasniedz kā alternatīvu kravas automašīnu pārvadājumiem, kaut 1435mm sliežu būvniecība pat teorijā netiek plānota uz Kurzemi vai Latgali, kas nozīmē, ka kravu pārvadājumi pa autoceļiem turpināsies. Lietuvā vilciens = valsts mēroga dzelzceļš, tāpēc Lietuva 1520mm un 1435mm līnijas plāno kā vienotu transporta sistēmu, kas būs savienota ar visām kaimiņvalstīm. Latvijā vilciens = Rīgas piepilsētas sistēma. Neskatoties uz to, 1435mm dzelzceļš faktiski būs tikai savienojums starp Igauniju un Lietuvu, jo, mēģinot integrēt RB projektu Rīgā, to uztvēra kā alternatīvu piepilsētas sistēmu starp lidostu Mārupē un Centrālstaciju. Latvija mantoja vēsturiski spēcīgu sistēmu, bet bez skaidras nākotnes virziena. Savukārt Rīgas un apkārtnes lielums valsts mērogā netika izmantots kā priekšrocība. Drīzāk otrādi, politiski reģioni nereti tika nostādīti kā "parazīti", kas dzīvo uz Rīgas rēķina. Lai cik neticami nešķistu, viss liecina, ka mikrobilitātes strīdos ieslīgušo Latviju var apsteigt krietni kompaktākā Igaunijas dzelzceļa sistēma.

Tallinn surpasses Riga, Vilnius and Helsinki in tourism volume #Estonia news.err.ee/1609989816/tal…