Edgars Lapins 🇱🇻❤️🇺🇦🇪🇺🏳️‍🌈

(1/2) Skills & concepts to teach your kids (often not taught in schools): 💡Humility 💡Curiosity 💡Instinct control 💡Perseverance 💡Consent 💡Storytelling 💡Self-reflection 💡Data visualization 💡Learning to learn 💡Belief updating 💡Persuasive presentation skills (cont.)

Viss, kas netiks saglabāts, tiks zaudēts. -Nintendo

FLOW has now won Best Animated Feature at NYFCC, NBR, and LAFCA. The last film to pull this off? THE INCREDIBLES in 2004.

@arsaviemputniem Paldies par daudziem gadiem brīnišķīga ēdiena un lieliska servisa, kad pasūtīju saviem pasākumiem. Lai viss izdodas!

In what will probably be today's most satisfying video, I present you the Romanian President vs Viktor Orban.

I invited a live HeyGen AI avatar to a Zoom meeting with the instructions that it run the most stereotypical corporate Zoom meeting ever. What have I done.

Abusive bosses don't drive performance. They undermine it. 471 studies, 149k people, 36 countries: in aggressive workplaces, we do poorer work, collaborate less, and shirk more. Incivility breaks confidence and breeds resentment. The best way to get results is to show respect.

First trailer for ‘FLOW’, described as one of best animated films of 2024. • 100% on Rotten Tomatoes • Predicted to be a potential Best Animated Feature nominee In theaters later this year.

A few months ago we ran a small experiment. We created a new account in Telegram and started looking for a job. We joined channels that were directly about jobs in Estonia. Here’s what happened.

I used to think I was rational. Then I read Daniel Kahneman's Nobel Prize-winning work on human decision-making. He routinely asks 8 questions to expose cognitive traps you fall into daily. Test yourself with these questions (it's the ultimate BS detector for your brain):

In today’s #vatniksoup, I’ll introduce a British far-right activist, Tommy Robinson (@TRobinsonNewEra). He’s best-known for his role in the far-right, Islamophobic organizations like the English Defence League (EDL) and his close connections to the Kremlin. 1/23

In today’s #vatniksoup, I’ll introduce an American politician and author, JD Vance (@JDVance). He’s best-known for his strong stance against US aid to Ukraine, and for being the Republican party’s nominee for vice president in the 2024 election. 1/20

Write me a corporate memo covering the following points, integrating them together in a good way: -Forgive me for the murder I committed -We will hit quarterly steel crumpet goals -The fish people are here to evaluate our offer. Make sure to speak to them only in fish. Include some fish people sayings -Do not touch the vortex in the break room. Explain why. -We have pivoted from a NFT company to an artisanal pickle shop. Give details about their similarities. -Anyone not acknowledging Pluto is a planet will be fired. There will be a series of tests.

If I could wish for the future of animation, these images would be its magnificent, breathtaking start.

Un šis ir skarbāk - igauņu ģenerālis par Krievijas militārajiem draudiem Baltijai, interesantas detaļas par krievu nelietīgo taktiku un ko mums maksātu uzvara. Neesmu no mūsu armijas spices dzirdējusi tik tiešu valodu, palabojiet, ja kļūdos. news.err.ee/1609317099/edf…

@VilhelmsM Kopumā totāli pievienojos, bet šeit retu reizi palepošos. Te man ar uzreiz skaidra bilde. Kaut pašam tālu no dizainera 🤷‍♂️

Bieži stereotipi ir tikai stereotipi, bet, kad kolēģe par produkta krāsu uzraksta "dzīvē tāda mauve/mazliet smilšvioleta", es tomēr saprotu, ka kungi un dāmas pasauli redz dažādās krāsās 😄

Reaģējot uz Re:Balticas stāstu un LR atklāto vēstuli, dažas domas par vārda brīvību, žurnālistiku un kontrolējošo iestāžu rosinātajām pārbaudēm: 1. Par sūdzībām un kontrolējošām iestādēm. Tas, ka Latvijas kontrolējošās iestādes uzskata, ka tām jārosina pārbaudes uz KATRAS sūdzības pamata, nav normāli, liecina par savu pienākumu neizpratni un ir izšķērdīgi pret valsts resursiem. Vissliktākie ir gadījumi, kad iestāde pati viegli varēja pārliecināties, ka sūdzībai nav pamata, bet prasa paskaidrojumus no tā, pret kuru sūdzība iesniegta. Šo saku arī no savas pieredzes, jo pagājušajā gadā saskāros ar līdzīgām, nezināmu cilvēku iesniegtām sūdzībām VID un Valsts policijā - kurām sekoja pārbaudes uz pilnīgi tukša pamata, tās pēc tam izbeigtas. Vēl ir problēma, ka šīs pārbaudes tiek organizētas maksimāli birokrātiski attiecībā pret pārbaudāmo, tā it kā nebūtu iespējas uzdot neskaidros jautājumus pa telefonu vai epastā. Šo visu ir VIEGLI labot, ja vien attiecīgo iestāžu vadītāji un par attiecīgo jomu atbildīgie ministri nāktu ar uzstādījumu pārstāt nodarboties ar bulšitu, kaut elementārā līmenī prioritizēt lietas un pašiem veikt sākotnējo faktu noskaidrošanu un izskaidrošanu, pirms tiek meklēti paskaidrojumi no tā, pret kuru tikusi iesniegta sūdzība. Diezgan droši, ka šāda pieeja arī prasīs mazākus štatus nekā tie, kas šīm iestādēm ir pašreiz. 2. Par vārda brīvību un žurnālistiku. Vārda brīvība ir sargājama vērtība - vienalga, vai kaimiņos ir karš vai tā nav. Tā ir vajadzīga ne tikai tādēļ, ka palīdz izvairīties no grupas domāšanas kļūdām, bet arī tādēļ, lai vispār mūsu sabiedrība kaut nedaudz adekvāti uztvertu realitāti! Pretējā gadījumā dzīvosim ar apziņu, ka visi domā vienādi līdz brīdim, kad izrādīsies, ka tā galīgi nav un tad šī atklāsme var nākt jau par vēlu. Profesionālajā žurnālistikā un mākslā plašas vārda brīvības robežas ir īpaši svarīgas, jo gan žurnālistikas, gan mākslas misija ir mums atklāt tādas lietas pašiem par sevi un savu sabiedrību, kuras mēs paši nezinām un varbūt arī nevēlamies zināt. Starp citu, arī par to, kur ir mūsu katra tolerances robežas... Jā, profesionālajā žurnālistikā mēdz būt arī kļūdas. Bet atšķirībā no vēl nesenas pagātnes, kad Latvijā nebija nekādu žurnālistikas pašregulācijas mehānismu, šobrīd tādi ir. Visspēcīgākais attiecas uz sabiedriskajiem medijiem - sabiedrisko mediju ombuds, kuras atzinumi ne vienmēr ir žurnālistiem glaimojoši un kur vienmēr norādīts uz lietām, kas jāuzlabo.. Labākie, profesionālākie Latvijas žurnālisti arī komercmedijos ir brīvprātīgi piekrituši līdzīgām kolēģu pārbaudēm. Šobrīd tikai pār absolūti trash medijiem Latvijā nav nekādas krediblas "ārējas" kolēģu kontroles - un šos trash medijus es neuzskatu par profesionālu žurnālistiku. Tātad: ja kaut kas ļoti nepatīk sabiedrisko mediju darbā, rakstam ombudam - tā ir normāla prakse, BBC daudzi sižeti saņem tūkstošiem sūdzību. Bet tas vien, ka tūkstošiem kaut kas pat ļoti asi nepatīk, vēl nenozīmē, ka žurnālists ir kļūdījies. Šis vērtējums ir jāatstāj profesionāļu ziņā. Jo brīdī, kad strādā ar īpaši jūtīgiem jautājumiem, vienmēr kādam nepatiks - tas jāpieņem jau pēc noklusējuma. Tādēļ tik svarīgi, lai profesionālu mediju redaktori un citi atbildīgie par saturu (tai skaitā valsts iestādes, ja tās finansē mediju darbu) būtu ar "dzelzs nerviem" un nepakļautos ne sociālo tīklu, ne daudzu sūdzību izraisītajām morālajām panikām. Pretējā gadījumā viņi gremdē pat ne tikai augstvērtīgu žurnālistiku, bet pašus tās priekšnoteikumus. Profesionālai žurnālistikai, it sevišķi tad, ja tā strādā ar jūtīgiem jautājumiem, ir arī vajadzīgi aizstāvji ārpus nozares. Būtu labi, ja starp viņiem būtu arī valsts augstākās amatpersonas, šādi parādot izpratni par to, kādēļ profesionāla žurnālistika vispār ir vajadzīga. Ja dzelzs nervi nebūs ne redaktoriem, ne par mediju sektoru atbildīgajiem, ne arī augstākajām amatpersonām, mums žurnālistikas par jūtīgiem jautājumiem vienkārši nebūs - ne labas, ne sliktas, jo kurš gan gribēs nemitīgi vienatnē riskēt? 3. Par Tviteri un izdzīvošanas stratēģijām tajā. Sociālie tīkli, sevišķi Tviteris, šobrīd ir zvērudārzs, kur uzbrukumi jebkuram nepatīkamam viedoklim vai cilvēkam ir nevis izņēmums, bet norma. Tas vienkārši jāpieņem. Tas tā ir Elona Maska ieviestās satura (ne)moderācijas politikas dēļ - kas priviliģē nokaitētas diskusijas un cilvēku emocionālos afektus. Te žurnālisti un pret viņiem vērstā kritika, arī ļoti personiska, ne ar ko neatšķiras no jebkura cita satura veidotāja. Tas nozīmē: ja ir vēlme/vajadzība Tviteri turpmāk izmantot, toksiskās reakcijas vienkārši ir jāpieņem kā dzīves īstenība un jāizveida sava izdzīvošanas stratēģija. Es, piemēram, bloķēju vai uz "mute" uzlieku visu saturu, kas man šķiet toksisks (personiski uzbrukumi, vajāšanas, nemitīga īdēšana, pārspīlēti daudzi tvīti, kašķa meklēšanas, rupjība, agresivitāte), - pat tad, ja tas nāk no maniem domubiedriem. Līdz šim ne reizi 15 gadu laikā, kopš izmantoju Tviteri, nav nācies to nožēlot: nav bijusi tāda situācija, kad būtu domājusi par to, ka diemžēl vairs neredzu vērtīgu saturu no nobloķēta konta un ka vajadzētu to tādēļ atbloķēt. Nezinu, kādēļ, manuprāt, augstvērtīgs saturs un puslīdz normālas manieres ir saistītas lietas lietas, bet tā nu tas ir. Un algoritmi piemērojas. Mana Tviterlente man kopumā piedāvā augstvērtīgu saturu, kur nav daudz kašķu un toksiskuma. Vēl viena pielāgošanās: ja vēl nesen ielaidos diskusijās arī ar anonīmiem kontiem tad, ja personiski pazinu vai citādi zināju cilvēku, kurš aiz tā tvīto, tad vairs tā nedaru. Es šajā virtuālajā publiskajā telpā riskēju, mans sarunasbiedrs - nē, tādēļ labāk parunāsim klātienē. Arī ar neanonīmiem kontiem diskusijās ielaižos retāk, jo tās mēdz izprovocēt anonīmo kontu "uzlidojumus" un arī tādēļ, ka Tvitera formas diskusijas noēd laiku, bet reti rezultējas ar jaunām, interesantām atziņām. 4. Par pašsavaldību. Mums visiem jāiemācās labāk kontrolēt savus afektus gan šeit, Tviterī, gan citur publiskajā telpā. Jā, kaimiņos ir karš, tādēļ ir bail un tādēļ vairāk gribas pieklusināt un norāt tos, kuri kaut ko dara ne tā, kā mēs katrs vēlētos. Tas emocionāli ir saprotams. Vienlaikus te tomēr ir svarīga arī forma. Starp konstruktīvu norādīšanu uz kļūdām un aicinājumiem uz linča tiesu ir atšķirība. Starp profesionāla žurnālista darba konkrētu aspektu kritizēšanu un totālas neuzticēšanās paušanu arī ir atšķirība. Un arī starp lietišķu toni un emocionālu bļaustīšanos ir atšķirība. Ņemot vērā to, cik svarīgs ir darbs, ko veic profesionāli žurnālisti (pat tad, kad kļūdās!), nav daudz prasīts piedomāt līdzi tam, kādā tonī un kādā argumentācijas kvalitātē mēs kritizējam viņu kļūdas. To mums katram, sevišķi sev, arī novēlu.

Mykhailo Tkach, a journalist of Ukrainska Pravda media, went to the Polish border and conducted an investigation to find out the scale of trade turnover between Poland and Belarus. It turned out that while Ukrainian agricultural products are blocked at the border, Poland pays hundreds of millions to companies from Russia and Belarus for seeds, oil and animal feed. ▪️ Poland trades with Russia and Belarus, while Ukraine is banned even from transit. Ukrainian agricultural exports to Poland fell by 40% last year. In August, amid protests, Poland banned imports of wheat, corn, rapeseed and sunflower seeds from Ukraine, and in September, it added rapeseed cake and meal, corn bran, wheat flour and derivatives. Since April 2023, Ukrainian grain has been going through Poland only in transit. Despite this, protests at the border continue. There are about 6 thousand cars in line to leave Ukraine for Poland, and another 2 thousand to enter Poland Imports of agricultural products from Russia to Poland in 2023 reached $117 and exceeded the level of 2021, i.e. the level before the full-scale war. Poland purchased $55 million from Lukashenko, which also exceeds the profits of previous years. ▪️ "Disservice" to ourselves Poland not only continues to trade with the aggressor state and its satellite, but also increases imports of agricultural products. The situation already shows that the Poles have done a "disservice" to themselves, because Polish grain has been displaced by Russian grain on foreign markets. Russia, in turn, has increased its exports by stealing Ukrainian grain, among other things. ▪️ Playing on dislike of Ukrainians Some Polish pro-Russian politicians purposefully make Ukrainians public enemies. They are allegedly destroying the Polish economy and have allegedly been ungrateful in response to Poles' help after the Russian invasion. However, it is worth realizing that refusal to cooperate with Ukraine will deprive Polish farmers themselves of many opportunities. Polish companies that are already present on the Ukrainian market and those that could be on it will be left with nothing. 📹: Economic Pravda editor Dmytro Denkov

During the Munich conference I was asked why I am so gloomy. Well, somebody has to tell it like it is, so here’s how it is: Things are not going well. 🧵

Don’t forget to report your income from illegal activities and stolen property as you’re doing your taxes this year