Ojars Kehris

2K posts

Ojars Kehris

Ojars Kehris

@ojars99

Katılım Nisan 2011
147 Takip Edilen997 Takipçiler
Ojars Kehris
Ojars Kehris@ojars99·
Apsveicu un vēlu veiksmi Jānim Gailītim kā Latvijas vīriešu basketbola izlases galvenam trenerim. Cerams LBS vadība kautko būs iemācījusies no kļūdām , kuras sākās ar trenera Banki atbrīvošanas veidu un turpinājās ilgi pēc tam.
Latviešu
0
0
8
697
Ojars Kehris
Ojars Kehris@ojars99·
Īss un labs Ulda Oša viedoklis pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām.
[email protected]@u_osis

Latvijas eksistenciālā izvēle 2026. gadā ir stipri sašaurinājusies - vairs tikai starp stagnāciju un "motorzāģi". Politiskā sistēma pieaugošo drošības apdraudējumu situācijā ir sasniegusi kritisku lūzuma punktu. Kamēr ārējie draudi pie mūsu austrumu robežām ir sasnieguši augstāko intensitāti kopš neatkarības atjaunošanas un turpina pieaugt, valsts iekšējais "dzinējs" – tās pārvaldes aparāts un politiskā kultūra – darbojas ar bīstamu, arvien zemāku lietderības koeficientu. Tagad padomāsim - kādas tad ir Latvijas politikas vājās vietas un mēģināsim esošo stagnāciju pretstatīt radikālākām reformu alternatīvām Latvijas (Alvja Hermaņa MMN), Argentīnas (Havjera Mileja) un ASV (Donalda Trampa MAGA) modeļiem), un iezīmēt stratēģisku ceļu valsts noturības saglabāšanai. Jāsāk ar diagnozi. Tā jau sen ir daudzviet noformulēta un labi zināma - sistēmiska paralīze un kolektīvā bezatbildība. Latvijas lielākais drošības risks nav tikai ārējs agresors, bet gan iekšējā lēmumu pieņemšanas mazspēja. Gadiem koptā koalīciju kultūra ir radījusi sistēmu, kurā atbildība tiek "izšķīdināta" neskaitāmās darba grupās, padomēs un starpinstitūciju saskaņošanās. Stratēģiski projekti kā Rail Baltica vai robežas nocietināšana ir kļuvuši tam visam par simboliem. Problēma nav naudas trūkumā, bet gan nespējā to efektīvi un caurspīdīgi pārvērst reālā infrastruktūrā. Politiskā elite gadiem ir pieļāvusi bīstamu plaisas padiļināšanos starp "Rīgas burbuli" un reģioniem (īpaši Latgali). Ekonomiskā nevienlīdzība un lēna pakalpojumu pieejamība ir radījusi labvēlīgu augsni hibrīdkara operācijām, kur ārējā un tās jau "izperētā" iekšējā propaganda iedzīvotājiem sēj izkropļotu pasaules uztveri, nereālas cerības un ilūzijas. Šobrīd radikālākā reakcija uz šo stagnāciju, manuprāt, ir Alvja Hermaņa partijas "Mēs mainām noteikumus" (MMN) parādīšanās, kas iedvesmojas arī no citiem globāliem "sistēmas lauzējiem". Piemēram, Argentīnas pieredze - (Mileja "motorzāģis") rāda, ka radikāla ministriju un birokrātijas samazināšana var atbrīvot ievērojamus resursus. Latvijas gadījumā tas nozīmētu valsts aparāta "liekā ūdens izžāvēšanu" par labu tiešajām drošības un attīstības investīcijām. Savukārt ASV pieredze - MAGA un "Dziļās valsts" iegrožošana māca, ka bez stingras politiskās elites un sabiedrības kontroles pār administratīvo aparātu jebkura reforma iestieg ierēdniecības pretestībā. MMN piedāvātā individuālā atbildība ir tiešs mēģinājums šo "purvu nosusināt". Cerams, ka bez MMN ar efektīviem dziļu reformu risinājumiem parādīsies arī citi politiskie spēki un personības. Taču jāņem vērā, ka šāda "invāzīvā terapija" reāla ārējā apdraudējuma apstākļos ir augsta riska darījums. Institucionālās atmiņas zaudēšana un īslaicīgs haoss drošības dienestos (VDD, SAB) var atvērt durvis, kuras kritiskā brīdī vairs nevarēs tik viegli aizvērt. Līdz ar to, atkarībā no tā, cik fundamentālas izmaiņas 15. Saeimas vēlēšanas oktobrī ienesīs tās politiskajā struktūrā, Latvija var saskarties ar vienu no diviem scenārijiem. Pirmais - lēnā erozija: turpinoties esošajam politiski administratīvajam kursam, Latvija var kļūt par militāri spēcīgāku, bet sociāli un administratīvi iztukšotu "buferzonu". Pieaugošā iedzīvotāju emigrācija un neuzticība valstij tad padara mūs ievainojamus pat bez tieša militāra konflikta. Otrais - radikālo spēku (kā MMN u.c.) uzvara ievada sistēmas restartu. Tas var nākotnē novest pie "Ziemeļu Izraēlas" modeļa (nosauksim to tā) izveides – augsti efektīvas, drosmīgas un tehnoloģiski attīstītas valsts –, vai arī pie valsts pārvaldes sabrukuma, ja reformas netiks vadītas profesionāli. Kāda būtu nepieciešamā rīcība lai līdzsvars nepazustu? 15. Saeimai būtu jāievieš "Drošības un efektivitātes likums", vai kaut kas tamlīdzīgs, kas apvienotu stabilitāti ar efektivitāti. Pirmkārt. Tā ir iIndividuālā atbildība (MMN elements). Likumdošanas līmenī jānosaka konkrētu amatpersonu mantiskā un kriminālā atbildība par stratēģisku valsts drošības projektu (robeža, krīzes krājumi, enerģētika) izgāšanu vai tīšu kavēšanu. Otrkārt. Strukturālais motorzāģis (Mileja elements, ko piedāvā arī MMN). Jāveic ministriju, valsts un valsts atbalstītu ("nevalstisku") institūciju skaita samazināšana un to funkciju centralizācija, likvidējot lieko ierēdniecības un tai pielīdzināto slāni. Ietaupītie līdzekļi nekavējoties jānovirza civilās aizsardzības (patvertņu, autonomu energosistēmu) izveidei vai citām stingri ierobežota skaita kritiskām prioritātēm. Treškārt. Suverenitātes stiprināšana (MAGA elements). Prioritāte valsts iepirkumos jādod vietējai, it īpaši militārajai industrijai un tehnoloģijām. Atkarība no ārējām piegāžu ķēdēm kritiskos brīžos ir nacionālās drošības apdraudējums. Runa, protams, nav par iekārtām, kas pieejamas tikai no dažām tehnoloģiski attīstītām pasaules valstīm un ar vietējās industrijas potenciālu nav aizstājamas. Ceturtkārt. Pierobežas revitalizācija - Latgalei ar likumu jau ir piešķirts speciālās ekonomiskās zonas statuss ar nodokļu un citiem atvieglojumiem un stimuliem. Taču aiz formālajām regulējuma normām jābūt arī filozofijai - Latgalei ilgtermiņā jākļūst par valsts drošības un ekonomikas enkuru. Taču ar šo likumu vien par maz. Pieredze jau pierādījusi, ka tas nedarbosies, ja nebūs pārmaiņu arī izglītības, veselības, kultūras u.c. jomās, kas veido pamatu stabilai un sevī pārliecinātai sabiedrībai. Secināsim. Latvijas drošība nav atkarīga tikai no NATO 5. panta, bet no mūsu pašu spējas pieņemt lēmumus zibsnīgi un atbildīgi. Mums vairs nav laika "lēnai evolūcijai". Ir nepieciešama politiska drosme ieviest efektivitāti kā augstāko drošības standartu, pretējā gadījumā mēs riskējam pazaudēt valsti nevis kaujas laukā, bet nebeidzamās mīkstčaulīgu politiķu diskusijās un birokrātijas labirintos.

Latviešu
0
0
4
630
Ojars Kehris retweetledi
uldis.osis@gmail.com
Latvijas eksistenciālā izvēle 2026. gadā ir stipri sašaurinājusies - vairs tikai starp stagnāciju un "motorzāģi". Politiskā sistēma pieaugošo drošības apdraudējumu situācijā ir sasniegusi kritisku lūzuma punktu. Kamēr ārējie draudi pie mūsu austrumu robežām ir sasnieguši augstāko intensitāti kopš neatkarības atjaunošanas un turpina pieaugt, valsts iekšējais "dzinējs" – tās pārvaldes aparāts un politiskā kultūra – darbojas ar bīstamu, arvien zemāku lietderības koeficientu. Tagad padomāsim - kādas tad ir Latvijas politikas vājās vietas un mēģināsim esošo stagnāciju pretstatīt radikālākām reformu alternatīvām Latvijas (Alvja Hermaņa MMN), Argentīnas (Havjera Mileja) un ASV (Donalda Trampa MAGA) modeļiem), un iezīmēt stratēģisku ceļu valsts noturības saglabāšanai. Jāsāk ar diagnozi. Tā jau sen ir daudzviet noformulēta un labi zināma - sistēmiska paralīze un kolektīvā bezatbildība. Latvijas lielākais drošības risks nav tikai ārējs agresors, bet gan iekšējā lēmumu pieņemšanas mazspēja. Gadiem koptā koalīciju kultūra ir radījusi sistēmu, kurā atbildība tiek "izšķīdināta" neskaitāmās darba grupās, padomēs un starpinstitūciju saskaņošanās. Stratēģiski projekti kā Rail Baltica vai robežas nocietināšana ir kļuvuši tam visam par simboliem. Problēma nav naudas trūkumā, bet gan nespējā to efektīvi un caurspīdīgi pārvērst reālā infrastruktūrā. Politiskā elite gadiem ir pieļāvusi bīstamu plaisas padiļināšanos starp "Rīgas burbuli" un reģioniem (īpaši Latgali). Ekonomiskā nevienlīdzība un lēna pakalpojumu pieejamība ir radījusi labvēlīgu augsni hibrīdkara operācijām, kur ārējā un tās jau "izperētā" iekšējā propaganda iedzīvotājiem sēj izkropļotu pasaules uztveri, nereālas cerības un ilūzijas. Šobrīd radikālākā reakcija uz šo stagnāciju, manuprāt, ir Alvja Hermaņa partijas "Mēs mainām noteikumus" (MMN) parādīšanās, kas iedvesmojas arī no citiem globāliem "sistēmas lauzējiem". Piemēram, Argentīnas pieredze - (Mileja "motorzāģis") rāda, ka radikāla ministriju un birokrātijas samazināšana var atbrīvot ievērojamus resursus. Latvijas gadījumā tas nozīmētu valsts aparāta "liekā ūdens izžāvēšanu" par labu tiešajām drošības un attīstības investīcijām. Savukārt ASV pieredze - MAGA un "Dziļās valsts" iegrožošana māca, ka bez stingras politiskās elites un sabiedrības kontroles pār administratīvo aparātu jebkura reforma iestieg ierēdniecības pretestībā. MMN piedāvātā individuālā atbildība ir tiešs mēģinājums šo "purvu nosusināt". Cerams, ka bez MMN ar efektīviem dziļu reformu risinājumiem parādīsies arī citi politiskie spēki un personības. Taču jāņem vērā, ka šāda "invāzīvā terapija" reāla ārējā apdraudējuma apstākļos ir augsta riska darījums. Institucionālās atmiņas zaudēšana un īslaicīgs haoss drošības dienestos (VDD, SAB) var atvērt durvis, kuras kritiskā brīdī vairs nevarēs tik viegli aizvērt. Līdz ar to, atkarībā no tā, cik fundamentālas izmaiņas 15. Saeimas vēlēšanas oktobrī ienesīs tās politiskajā struktūrā, Latvija var saskarties ar vienu no diviem scenārijiem. Pirmais - lēnā erozija: turpinoties esošajam politiski administratīvajam kursam, Latvija var kļūt par militāri spēcīgāku, bet sociāli un administratīvi iztukšotu "buferzonu". Pieaugošā iedzīvotāju emigrācija un neuzticība valstij tad padara mūs ievainojamus pat bez tieša militāra konflikta. Otrais - radikālo spēku (kā MMN u.c.) uzvara ievada sistēmas restartu. Tas var nākotnē novest pie "Ziemeļu Izraēlas" modeļa (nosauksim to tā) izveides – augsti efektīvas, drosmīgas un tehnoloģiski attīstītas valsts –, vai arī pie valsts pārvaldes sabrukuma, ja reformas netiks vadītas profesionāli. Kāda būtu nepieciešamā rīcība lai līdzsvars nepazustu? 15. Saeimai būtu jāievieš "Drošības un efektivitātes likums", vai kaut kas tamlīdzīgs, kas apvienotu stabilitāti ar efektivitāti. Pirmkārt. Tā ir iIndividuālā atbildība (MMN elements). Likumdošanas līmenī jānosaka konkrētu amatpersonu mantiskā un kriminālā atbildība par stratēģisku valsts drošības projektu (robeža, krīzes krājumi, enerģētika) izgāšanu vai tīšu kavēšanu. Otrkārt. Strukturālais motorzāģis (Mileja elements, ko piedāvā arī MMN). Jāveic ministriju, valsts un valsts atbalstītu ("nevalstisku") institūciju skaita samazināšana un to funkciju centralizācija, likvidējot lieko ierēdniecības un tai pielīdzināto slāni. Ietaupītie līdzekļi nekavējoties jānovirza civilās aizsardzības (patvertņu, autonomu energosistēmu) izveidei vai citām stingri ierobežota skaita kritiskām prioritātēm. Treškārt. Suverenitātes stiprināšana (MAGA elements). Prioritāte valsts iepirkumos jādod vietējai, it īpaši militārajai industrijai un tehnoloģijām. Atkarība no ārējām piegāžu ķēdēm kritiskos brīžos ir nacionālās drošības apdraudējums. Runa, protams, nav par iekārtām, kas pieejamas tikai no dažām tehnoloģiski attīstītām pasaules valstīm un ar vietējās industrijas potenciālu nav aizstājamas. Ceturtkārt. Pierobežas revitalizācija - Latgalei ar likumu jau ir piešķirts speciālās ekonomiskās zonas statuss ar nodokļu un citiem atvieglojumiem un stimuliem. Taču aiz formālajām regulējuma normām jābūt arī filozofijai - Latgalei ilgtermiņā jākļūst par valsts drošības un ekonomikas enkuru. Taču ar šo likumu vien par maz. Pieredze jau pierādījusi, ka tas nedarbosies, ja nebūs pārmaiņu arī izglītības, veselības, kultūras u.c. jomās, kas veido pamatu stabilai un sevī pārliecinātai sabiedrībai. Secināsim. Latvijas drošība nav atkarīga tikai no NATO 5. panta, bet no mūsu pašu spējas pieņemt lēmumus zibsnīgi un atbildīgi. Mums vairs nav laika "lēnai evolūcijai". Ir nepieciešama politiska drosme ieviest efektivitāti kā augstāko drošības standartu, pretējā gadījumā mēs riskējam pazaudēt valsti nevis kaujas laukā, bet nebeidzamās mīkstčaulīgu politiķu diskusijās un birokrātijas labirintos.
Latviešu
8
18
62
10.1K
Ojars Kehris
Ojars Kehris@ojars99·
Sredera un Merkeles veikums Vācijas ekonomiku padarot atkarīgu no Krievijas
Latviešu
0
0
0
330
Ojars Kehris
Ojars Kehris@ojars99·
Kellogga stratēģija mani pārliecina. Diemžēl ne vecās Eiropas līderus. Un viņa ietekme ASV nav pietiekama.
Devana 🇺🇦@DevanaUkraine

🗡️ Breaking the Illusion: Kellogg’s Strategy vs. Kremlin’s Lies Keith Kellogg, Trump’s special envoy for Ukraine, has voiced a premise that must become the foundation of Western strategy: Putin must finally realize that Russia is incapable of winning this war. Kellogg is clear—the U.S. and its allies must provide Ukraine with the kind of support that strips Moscow of any illusions regarding military success. Unfortunately, Ukraine is not yet receiving aid on that scale. My hope is that it will come—secretly, rather than announced—becoming a total surprise for everyone, especially Russia. We need to move away from the Biden era, where the U.S. practically asked Russia for permission on what weapons to send, while Europe announced every single delivery in advance. The problem is that Russia has grown accustomed to a West that is afraid of its own strength. Furthermore, dictators rarely operate within the categories of objective reality. Russian propaganda has spent years building a myth of "invincibility," and now they have become hostages of their own lies. Peace is not achieved through "appeasement." It is only possible through a demonstration of absolute superiority. Only by delivering a total defeat to the Russian regime can we save the world and end this war. Putin—and indeed, all of Russia—understands only the language of force. Only when he sees that the cost of continuing the war is the collapse of his own regime will real, meaningful peace negotiations begin.

Latviešu
1
1
2
342
Ojars Kehris retweetledi
Martins Lauva, PhD
Martins Lauva, PhD@MartinsLauva·
Interesanti, ka Ojārs @ojars99, lai aprakstītu Latvijas basketbola izlases neveiksmes #FIBAWCQ2027 iemeslus lieto tieši vārdu AUGSTPRĀTĪBA. Tas ir precīzi tas vārds, kā es gan privātās sarunās, gan publiski raksturoju Sito attieksmi pret spēli ar Nīderlandi un šai attieksmei sekojošo mūsu izlases zaudējumu, jo: - uztaisīt šo tik svarīgo spēli cīņā par WC2027 par draudzības/atvadu spēli, jo "tā taču ir tikai Nīderlande, kuru mēs tāpat sagrausim", ir AUGSTPRĀTĪGI; divi zaudējumi pret Poliju vēl būtu risināmi - reāli ir tikt uz WC2027 pat ar 4 zaudējumiem, bet komplektā ar zaudējumu pret Nīderlandi, situācija ir bezcerīga, jo atlikušajās 8 spēlēs (t.sk. 2 spēles pret Vāciju, Horvātiju un Izraēlu), mums vajag nu jau pat 7 uzvaras... - uzlaist laukumā Dairi, kurš jau sen vairs nav gatavs šim līmenim (zaudējumā pret Nīderlandi 0pts, 5 piezīmes, -13, katastrofa aizsardzībā), jo tā it kā ir viņa atvadu spēle un tā taču ir tikai Nīderlande, ir AUGSTPRĀTĪGI; - piesaistīt izlasei Pasečņiku un Blumbergu, kuri nespēlē izlasē dēļ visiem zināmās neesošās aizsardzības, jo es (Sito) gribu kaut ko darīt savādāk un tā jau ir tikai Nīderlande, ir AUGSTPRĀTĪGI; - pēc zaudējuma tik svarīgā spēlē pret Nīderlandi visiem stāstīt, ka es vienmēr sāku ar zaudējumiem, tāpēc tas ir ļoti ok - tā ir AUGSTPRĀTĪBA, jo mūs neinteresē, kā sāk Sito, mūs interesē kvalificēties WC2027. Vai bija kļūda parakstīt Sito, kā galveno treneri? NOTEIKTI NĒ! Konkrētajā situācijā tas bija pārliecinoši vislabākais lēmums, kurš vislabāk atbilda Latvijas izlases ambiciozajiem mērķiem! Vai ir kaut kas jāmaina un jāatvadās no Sito, saprotot, ka tas nav nostrādājis? NOTEIKTI JĀ! Ko darīt tālāk? Manuprāt ir jādod iespēja šobrīd augstākajā līmenī (Francijas līga) strādājošajam latviešu trenerim J. Gailītim. Kas šeit būtu svarīgi, lai vienošanās ar J. Gailīti ir ne tikai par #FIBAWC2027, bet arī iekļautu nākamā Eiropas čempionāta ciklu - tas nodrošinātu J. Gailītim iespēju domāt un vadīt komandu ilgtermiņa t.sk. realizēt, acīmredzami, šobrīd jau aktuālo paudžu nomaiņu un sākt iespēlēt mūsu nākamās paaudzes talantus: Andževu, Aizpuru, Grīnvaldu, Benjaminu, Jahoviču u.c. Tāpat, manuprāt, ir svarīgi, ka J. Gailīša komandā nāk pilnīga jauna asistentu komanda, kurai ir gan ambīcijas, gan redzējums, kā Latvijas izlase var cīnīties par augstām vietām EČ2029. Es kā J. Gailīša asistentus redzētu: Kasparu Vecvagaru, Mārtiņu Gulbi, Akseli Vairogu un Māri Gulbi! Jā, situācija ir ļoti nepatīkama un mēs visi cerējām un sagaidījām daudz labāku rezultātu. Bet ir kā ir un labākais, ko šobrīd varam darīt ir nevis "bērt sev uz galvas pelnus" un žēloties cik viss ir slikti, bet pieņemt Latvijas basketbolam labākos iespējamos lēmumus! Kā basketbola līdzjutējs, kurš atbalsta Latvijas basketbola izlasi jau no kvalifikācijas 1992. gada OS, varu jums droši apgalvot, ka Latvijas basketbols ir kaut kas daudz, daudz lielāks par vienu neveiksmīgu Pasaules kausa ciklu! Lai @basketbols valdei izdodas pieņemt Latvijas basketbola intersēm un nākotnei atbilstošāko lēmumu! #MūsuZemeLatvija
Ojars Kehris@ojars99

Apņēmos būt pozitīvs par Latvijas spēli 🏀pret Poliju. Bet tas nav iespējams jo rezultāts ir Nožēlojams.Divi iemesli-aizsardzība un augstprātība.Sajā izlasē ir tikai divi spēlētāji kuri spēlē aizsardzībā. Nedrīkst turpināt ņemt izlasēs tos kuri met punktus un nespēlē aizsardzībā

Latviešu
5
4
27
7.8K
Ojars Kehris
Ojars Kehris@ojars99·
Nevaru atrast mieru,pēc bezcerīgā zaudējuma🏀Polijai.Iepriecina,ka notiek diskusija,neesmu vienīgais apbēdinātais Sāp ne jau viens zaudējums.Vairāk atkāpšanās no grūti mainītās 🏀saimniecības filozofijas sākot ar jaunatni kurā bija labākie serbu un lietuviešu 🏀skolas elementi.
Latviešu
2
1
8
2K
Ojars Kehris retweetledi
Visegrád 24
Visegrád 24@visegrad24·
BREAKING: In major speech, Macron announces France’s new nuclear umbrella policy for Europe. Macron says the UK, Germany, Poland, Netherlands, Belgium, Greece, Sweden & Denmark will be key partners in “advanced deterrence” with French nukes forward deployed in other countries
Visegrád 24 tweet media
English
203
706
4.6K
550.1K
Ojars Kehris
Ojars Kehris@ojars99·
Domājot par Valdības paveikto, Tukuma Novada februāra Vēstīs, pamanīju šo. Divos mēnešos Tukuma novadā dzimuši 36( 23 zēni un 13 meitenes) Mirušas 107 Tukuma novadā deklarētas personas. Šķiet izmirstam un nespējam sevi atražot. Vismaz Tukuma novadā.
Ojars Kehris tweet media
Latviešu
9
0
10
2.2K
Ojars Kehris retweetledi
Ģenerālis AI
Ģenerālis AI@GeneralisAi·
@ojars99 Vispirms ir jaizsūta prom Vējonis ar savu svītu. Kādu var atstāt, kurš no basketbola kaut ko saprot. Ja nē, tad ir tāds vecs teiciens-“Dirsā darbs un materiāls”
Latviešu
2
1
2
527
Ojars Kehris
Ojars Kehris@ojars99·
@GeneralisAi Valdi,mūsu laikā nebija labu iespēju,bet bija griba sasniegt augstus mērķus. Tagad ir iespējas, bet nav gribas. Šai paaudzei pašai jātiek galā. Ja tā būtu atvērta padomiem,Tu/Mēs varētu palīdzēt.Tomēr viņu iedomība to neļauj.Nesaprotu kāpēc mēs vairāk pārdzīvojam par🏀neveiksmēm
Latviešu
1
0
1
530
Ģenerālis AI
Ģenerālis AI@GeneralisAi·
Ojār, gaidu Tevi atpakaļ..
Ojars Kehris@ojars99

@Freimiss Funkcionāru izrunāšanās, trenera negatavība, spēlētāju nenoskaņošanās. Īsāk Polijas spēkā un sastāva dziļuma nenovērtēšana. To saucu par augsprātību, kā sinonīmu iedomībai.

Latviešu
1
0
3
5.2K
Ojars Kehris
Ojars Kehris@ojars99·
@Freimiss Funkcionāru izrunāšanās, trenera negatavība, spēlētāju nenoskaņošanās. Īsāk Polijas spēkā un sastāva dziļuma nenovērtēšana. To saucu par augsprātību, kā sinonīmu iedomībai.
Latviešu
2
3
20
10.6K
Ojars Kehris
Ojars Kehris@ojars99·
Apņēmos būt pozitīvs par Latvijas spēli 🏀pret Poliju. Bet tas nav iespējams jo rezultāts ir Nožēlojams.Divi iemesli-aizsardzība un augstprātība.Sajā izlasē ir tikai divi spēlētāji kuri spēlē aizsardzībā. Nedrīkst turpināt ņemt izlasēs tos kuri met punktus un nespēlē aizsardzībā
Latviešu
2
4
41
16.3K
Ojars Kehris
Ojars Kehris@ojars99·
Sāpīgs zaudējums🏀Polijai.Manuprāt jāspēlē aizsardzībā,mazāk jājaucas tiesnešu darbā.Jāsaprot ka šie FIBA tiesneši ir tādi kā ir. Bet viņi nebija tendenciozi.Domàju bija vismaz 90% skaidrība,ka pēdējo metienu veiks Loids un viņš ieguva brīvu metienu.Mums jābūt starp Pasales 32🏀
Latviešu
1
0
5
1.5K
Ojars Kehris
Ojars Kehris@ojars99·
Esmu Kanādas hokeja līdzjutējs kopš bērnības,jo viņi visdrošāk varēja uzvarēt PSRS.Bēdājos par viņu zaudējumu Milānā.Hokejā uzvarētāju nosaka iemesties vārti nevis ripas kontrole, skaistums un citas lietas.Apsveicu ASV kā Olimpiskos čempionus hokejā ar pelnītu,vēsturisku panākumu
Latviešu
0
0
2
366
Ojars Kehris retweetledi
Vatnik Soup
Vatnik Soup@P_Kallioniemi·
Russia spends $5 billion a year on propaganda and corruption to manufacture support for its invasions, including by tainting sports in the worst Soviet tradition. Fact-based research to counter it takes time and effort — please support our work: vatniksoup.com/en/support-our…
English
3
57
399
4.9K