Janis Bethers

Rīt, šķiet pirmo reizi vēsturē, Latvijai ir zemākā vidējā elektroenerģijas cena visā Eiropā!

Naftas cenu šoki septiņdesmitajos gados mudināja meklēt resursus ārpus OPEC teritorijas. Šie centieni bija sekmīgi, veicinot cenu kritumu astoņdesmitajos un lētu enerģiju nākamos ~20 gadus, kā arī laikā no 2014. gada līdz šī gada sākumam, ar īslaicīgiem izņēmumiem. Ārpus Persijas līča zonas naftas joprojām ir daudz, taču atlikušās tehniski viegli iegūstamās rezerves atkal koncentrējas Līča reģionā, kur dzīvo emocionāli cilvēki. Diezgan zemās cenas apvienojumā ar augošajām investīciju izmaksām veidoja pamatu iespējamam cenu lēcienam, kas agri vai vēlu būtu noticis, arī šim karam nesākoties, visdrīzāk laikā ap 2030. gadu. Vienīgais saprātīgais ilglaicīgais risinājums ir ar naftas tirgu nesaistītas enerģijas īpatsvara palielināšana transportā. Veicināt ilūziju, ka valsts varēs nākotnē garantēt lētu degvielu, nebūtu tālredzīga rīcība.

Record volumes of renewable power were voluntarily curtailed in Germany (1,750GWh) France (1,429GWh) and the Netherlands (709GWh) in 2025. Learn why in our new Price-sensitive curtailment report. Commercial, or voluntary, curtailment is not driven by grid operators, but by market participants choosing not to produce when prices fall to zero or below. As renewable capacity continues to grow faster than demand and short-term flexibility, oversupply is increasingly expressed through prices rather than physical intervention. The report analyses: ▪️ Commercial curtailment volumes across 10 European markets ▪️ Bidding behaviour as generators are now turning off before prices reach zero ▪️ Detailed country insights for Germany, France and the Netherlands 👉 Download the European price-sensitive curtailment report for free: eu1.hubs.ly/H0rpCgD0

Piektdienā saruna par transportu, bet sestdienā @FestivalsLAMPA ietvaros jaudīga diskusija par atjaunīgo energoresursu pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībā. Cenu un zaļuma konkurētspēja dod dzinuli, lai šeit varētu attīstīties energointensīvi projekti. #AER

Šodien @FestivalsLAMPA runājām par ilgtspējas risinājumiem transporta sektorā. Sabiedrība ir gatava mainīties, ja zaļākā alternatīva vidējā termiņā ir līdzvērtīga ierastajiem risinājumiem kā pārvietoties. Vai ir pamanīts, ka vivi pārvadāto pasažieru skaits gada laikā ir +16%?

Labas ziņas par Estlink 2 remontdarbiem. Vairāk nekā mēnesi apsteidzot sākotnēji solīto grafiku - šis stapsavienojums būs pieejams jau šonakt! elering.ee/en/article/smo…

Jau pēc nedēļas piektdienā - @FestivalsLAMPA sarunāsimies par ilgtspējīgāku transporta sektoru. Tiekamies! #Lampa2025 #TurpināmDarīt

Kā ik gadu @FestivalsLAMPA enerģētikai un ilgtspējai ir būtiska loma. Sestdienas (21.jūnija) rītā spriedīsim par atjaunīgās enerģijas nozīmi un tās ietekmi uz dažādām nozarēm Latvijā. Tiekamies Cēsīs, ja neizdodas - būs arī tiešraide! Vairāk informācijas: festivalslampa.lv/lv/programma/p…

@atihomirovs @Dzintris No sadales tīkla autonomam risinājumam nepieciešama arī elektroenerģijas uzkrātuve. Tie noteikti ir vairāki tūkstoši, bet pozitīvi, ka šobrīd ir valsts naudas pieejamas, kas kopējās izmaksas var samazināt līdz dažiem tūkstošiem. Bet aktuālās elektromateriālu cenas nezinu.

@Dzintris Varbūt @JanisBethers zinās

Gudriniekiem! Vēlētos plānotā būdiņā ciemiņiem uzlikt saulbaterijas ar aprēķinu, ka var no rīta tējkanniņu uzlikt (1000w?). Mobiltelefona lādēšana + lampiņa pats par sevi. Lūk, cik naudiņas tas būtu un cik m2 paneļi uz jumta? Ir kāds links?

@EglitisGatis Tāda ir šī brīža realitāte - tā vietā, lai noteiktu skaidru maksu elektroenerģijas lietotājiem un ražotājiem, izmaksas ir uzliktas tirgotājiem un tie tās pārliek tālāk savā portfelī esošajiem objektiem. Mazs haoss sāksies 2026.gadā, kad šīs jaunās izmaksas regulāri svārstīsies.

Piemērs no Vidzemes uzņēmuma, kā jaunais elektrības balansēšanas jaudu “OIK” palielina izdevumus no 1.jūlija: Uzņēmumam bija biržas cena + 4.00 Eur/Mwh uzcenojums - no 1.jūlija būs birža + 10.00 Eur/MWh. Sadārdzinājums 6 EUR. 2024.g. patēriņš 10000 MWh x 6 EUR = sanāk 60'000 EUR elektrības rēķina sadārdzinājums gadā pret Eiropas konkurentiem‼️ Izskatās @ast_lv nav atradis veidu, kā sabalansēt jaudas Latvijā bez “OIK” ieviešanas. AST vajadzēja pa gadiem prognozēt, kādi būs elektrības diennakts patēriņi un kādi būs ražošanas apjomi, un attiecīgi pretī investēt baterijās vai saslēgt līgumus ar balansētājiem. Bet sanāca kā parasti…. Agrāk elektrības patēriņu varēja vieglāk prognozēt, un TECa elektrības ražošanu ar gāzi pakārtoja HESu sezonām, utt. Bet 5-7 gadu laikā nākušas klāt nestabilas vēja un saules parku ģenerācijas jaudas, kas jāizbalansē ar patēriņu (jārausta TEC katli; jāinvestē akumulatoros uc.). Rodas izdevumi.

Latvijas var! Spirulīnas biotehnoloģiju ražotnē Rīgā investē vairāk nekā miljonu eiro db.lv/521466/tw Zaļi un veselīgi!

Šorīt @LatvijasRadio1 runājām par enerģijas uzkrātuvju risinājumiem mājsaimniecībās, pilns ieraksts: lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-l…

Labas ziņas - Estlink 2 remontdarbus sola pabeigt 2 nedēļas agrāk nekā iepriekš plānots. Tas ļaus vismaz daļu vasaras importēt papildu elektroenerģiju rīta un vakara pīķos, kad nav augsta saules radiācijas intensitāte. news.err.ee/1609666190/est… #ERR

Neliels ieskats saules nozares aktualitātēs un perspektīvās šogad kursors.lv/2025/04/10/lat…

@JurgisZalitis @patmalnieksj @energodata @AndrisKulbergs @EnefitLatvija Es neredzu būtiskus tehnoloģiju vai regulējuma izaicinājumus. Atziņas nozares forumos ir tādas, ka patēriņa puses reakcija ir sarežģīta, jo katram objektam ir specifiski procesi, jaudas nav lielas utt, tāpēc pirmie fokusi ir uz lielākiem objektiem, šobrīd reģionā - SES un BESS.

@patmalnieksj @energodata @JanisBethers @AndrisKulbergs @EnefitLatvija Paldies par papildinājumu, Jāni! Kādi ir pamatprincipi Singapūras modelim? Kāds ir aptuvenais, pragmatiskais timeline, kad tas varētu būt publikai vairāk zināms vai jau ieviests praksē LV? Ja varat dalīties ar info, būtu labi! Paldies!

240 000 000 kWh jūnijos patērē Latvija. Cena vairāk kā 2x mazāka 2023.g un 2024. g.

@energodata @JurgisZalitis @AndrisKulbergs @EnefitLatvija Patēriņa puses fleksibilitāte Eiropā ir liela tēma jau 10+ gadus, vienīgi paveikts ir ļoti maz. Šobrīd Baltijā fokuss ir uz lielo jaudu apgūšanu: 1+ MW saules parki, koģenerācijas dzinēji un BESS. Noteikti ir/būs vieta arī mājsaimniecību līmeņa agregātu centrālai regulācijai.

@JurgisZalitis @AndrisKulbergs @EnefitLatvija Toreiz tas bija @JanisBethers :)

Pirmdien 31 Mar 0700-0900 un 1900-2000 īpaši augsta #elektrība cena. Kam biržas cena - seko līdzi un izgriež šos divus pīķus.

Lai top ilgtspējīga un zaļa gāze! #Biometāns db.lv/520120/tw

After disconnection from Russia the Baltic grid went through testing of various emergency scenarios. Disconnection was unnoticeable and tests were very successful. Grid is well prepared and its performance exceeds expectations. The first day frequency graph proves it:

Sinhronizācija ar Eiropu ir paveikta. Noskaņojums pacilājošs. Dažas piezīmes: (a) pārsteidzoši, ka balansēšanas cenas iztika bez ekstrēmiem, kurus varēja novērot dažas dienas pirms desinhronizācijas, (b) paniku ceļošās sms man neviens neatsūtīja, tikai parādīja. #Energoneatkarība