Valdis Kuzmins

398 posts

Valdis Kuzmins

Valdis Kuzmins

@alias_Igaunis

LAT, GML, VFF, KNZ, NAA, TTR

Riga Katılım Eylül 2012
434 Takip Edilen337 Takipçiler
Valdis Kuzmins
Valdis Kuzmins@alias_Igaunis·
Liekas nav MI un izskatās iedvesmojoši. Agri vai vēlu Krievijas ekonomikas pagrimums, kas jau ir sācies, radīs Vladimiram papildus iemeslus pārskatīt agresīvos plānus.
Медиазона@mediazzzona

В Комсомольске‑на‑Амуре китайские рабочие провели митинг из‑за невыплаты зарплат. Прокуратура объявила о проверке предприятия zona.media/news/2026/04/1… Видео: «Касаткин пишет»

Latviešu
0
0
2
128
Valdis Kuzmins
Valdis Kuzmins@alias_Igaunis·
Izcila, atvērtajos datos balstīta, analīze par Ukrainas kara tālāko gaitu. Lai gan UAV ir mainījuši karadarbības raksturu, Krievijas BS virzīšanos uz priekšu nosaka taktiskās aviācijas masveidīga koriģējamo aviācijas bumbu izmantošana.
Clément Molin@clement_molin

Dams and bridge targeted, drone recon, airstrike campaign, mechanized assault, Russia 🇷🇺 is slowly starting its Sloviansk-Kramatorsk offensive I mapped more than 4 000 airstrikes from the Donets river to Hulialpole this winter and analysed the troops movements : 🧵THREAD🧵1/20⬇️

Latviešu
0
1
1
202
Valdis Kuzmins
Valdis Kuzmins@alias_Igaunis·
200.zona.media Ceturtajā gadadienā Mediazona publicē Krievijas armijas kritušo karavīru datubāzes uzlabojumu. 200 039 līķi, tagad arī ar dzīvesvietām. Vēlu Ukrainas karavīriem un karasievām spēku, izturību un veiksmi datubāzes papildināšanā.
Latviešu
0
1
2
160
Valdis Kuzmins retweetledi
Par Tēvzemi
Par Tēvzemi@partevzemi·
Atklāto avotu (OSINT) pētnieks Klemāns Molēns, analizējot satelītattēlus, ir veicis aptuveni 12 tūkstošu artilērijas lādiņu krāteru kartēšanu frontes līnijā no Pokrovskas līdz Dņipro. Molēns norāda, ka šādas izpētes iespēja ir īslaicīga — krāteri ir labi redzami uz sniega, taču maz ticams, ka tas saglabāsies ilgāk par vēl vienu mēnesi. Tomēr iegūtie dati netieši liecina par vairākām pašreizējo kauju tendencēm. Pētītajā frontes posmā Molēns izceļ trīs galvenās artilērijas kauju koncentrācijas zonas — Pokrovskas–Dobropiļjas rajonu, Guliaipoles–Ternovatas rajonu un Stepnogorskas rajonu. Guliaipoles rajonā ir saskatāms Krievijas spēku pārsvars triecienu skaita ziņā pa Ukrainas kontrolēto teritoriju, salīdzinot ar Ukrainas triecieniem pa Krievijas pozīcijām. Vienlaikus abas puses apšauda pašu saskares līniju: Krievijas spēki — lai izsistu Ukrainas vienības, bet Ukrainas spēki — lai trāpītu uzbrūkošajiem Krievijas karaspēkiem. Pie Ternovatas galvenās artilērijas apšaudes notiek pa mežu joslām uz austrumiem no apdzīvotās vietas, kas nesaskan ar atsevišķiem paziņojumiem par to, ka Krievijas spēki to būtu ieņēmuši. Tajā pašā laikā Klemāns norāda, ka Ukrainas spēki biežāk veic triecienus pa rajoniem, kuri kartēs jau tiek uzskatīti par Krievijas Bruņoto spēku aizmugures zonām un atrodas aptuveni 20 kilometru attālumā no frontes līnijas. Pētnieks uzskata, ka šajā frontes posmā starp Krievijas priekšējiem vienību grupējumiem, kas veic tā sauktos “karoga ieduršanas” manevrus, un to loģistiku ir izveidojusies ievērojama — aptuveni 15 kilometru — plaisa. Pēc Molēna domām, Ukrainas karavīri joprojām atrodas teritorijā, kas tiek uzskatīta par “pelēko zonu”, un Krievijas Bruņotajiem spēkiem šajā virzienā izdodas lēnām virzīt frontes līniju uz priekšu. Molēns saskaitījis ievērojamu skaitu krāteru uz austrumiem un rietumiem no Orikhivas un uzskata, ka draudi pakāpeniski pietuvojas šai nocietinātajai Ukrainas pilsētai. Stepnogorskas rajonā lielākais krāteru skaits novērots virzienā uz Komišuvahu — acīmredzot tas ir galvenais virziens, kurā Krievijas spēki cenšas izdarīt spiedienu. Ukrainas triecienu šajā virzienā ir ievērojami mazāk, un daudzi no tiem, spriežot pēc visa, ir vērsti pret uzbrūkošo Krievijas kājnieku un tehniku atklātos laukos. Pokrovskas virzienā Krievijas spēki aktīvi apšauda nocietināto rajonu uz rietumiem no pašas Pokrovskas, cenšoties atspiest Ukrainas vienības un pārvērst pilsētu par savu loģistikas centru. Vienlaikus liels apšaudu skaits fiksēts posmā starp Pokrovsku un Dobropiļju. Klemāns pieļauj, ka tuvākajā laikā šeit varētu sekot Krievijas uzbrukumi. Savukārt Mežovas rajonā pētnieks konstatējis salīdzinoši maz krāteru, kas var liecināt, ka Krievijas spēki pašlaik uzskata šo virzienu par otršķirīgu.
Par Tēvzemi tweet media
Latviešu
0
5
14
2K
Valdis Kuzmins
Valdis Kuzmins@alias_Igaunis·
Ja Mihailo Fedorovs pierunās SpaceX ierobežot Krievijas Starlink izmantošanu, tas būs milzīgs atvieglojums Ukrainas armijai. Efektīvāks par pārdesmit Tomahawkiem. Krievijai ilgi izdevās saglābāt OPSEC (propagandisti rādīja visu, tikai ne Starlinkus), cerams tam pieliks punktu.
Latviešu
0
0
0
109
Valdis Kuzmins
Valdis Kuzmins@alias_Igaunis·
@normundsbergs Vai ir iespējama “SAF tehnika” signālu slāpētāja testēšana Ukrainā?
Latviešu
1
0
0
155
Valdis Kuzmins
Valdis Kuzmins@alias_Igaunis·
@realNepareizais Kā jums liekas kā šis konkrētais bunkura tips aizsargās kājniekus no diviem vissefektīvakajiem KA ieročiem - Koriģējamām Aviācijas Bumbām (250 līdz 1000kg) un droniem ar optisko kabeli (līdz 30 km darbības distance)? Tas ir lielāks drauds un tikai pēc tam stobru artilērija.
Latviešu
0
1
2
806
Nepareizais
Nepareizais@realNepareizais·
Igaunijā pie krievijas robežas turpmākajos mēnešos tiks uzbūvēti 28 bunkuri. Kopumā līdz 2027.g. beigām plānots uzbūvēt līdz 600 bunkuriem. Bunkuri galvenokārt paredzēti, lai aizsargātu kājniekus no tiešiem 152 mm artilērijas munīcijas trāpījumiem, ko plaši izmanto krievijas armija. Tuvākajā laikā sāks arī 3,4 km garas prettanku tranšejas būvniecību. Kopumā plānotas līdz 40 km garas prettanku tranšejas.
Nepareizais tweet mediaNepareizais tweet mediaNepareizais tweet mediaNepareizais tweet media
Latviešu
14
42
172
42.9K
Valdis Kuzmins
Valdis Kuzmins@alias_Igaunis·
@Zmeycharauski Nabagi. Sarkanā armija Latvijas teritorijā 1944-45. gadā konsekventi pirmajā dienā uzbrukuma operācijās izšāva 100 - 150 000 uz 3-5 km frontes un dziļumā līdz 10 km. Blīvums vidēji 5x lielāks.
Valdis Kuzmins tweet media
Latviešu
0
0
4
78
Māris Mičerevskis
Māris Mičerevskis@Zmeycharauski·
El Alameinas kaujā, Otrajā Pasaules karā, angļu artilērija izšāva vairāk kā pusmiljonu šāviņu 5 stundu laikā.
Latviešu
2
1
12
2.1K
Valdis Kuzmins
Valdis Kuzmins@alias_Igaunis·
@Eglajs Pavirši skatoties, izskatās, ka līdz 25 gadu vecumam nodzīvo tikai katrs otrs bērns. Ko es nesaprotu šajā grafikā? Man tomēr ļoti ļoti gribētos, lai mani abi bērni nodzīvo garu un laimīgu mūžu…
Latviešu
1
0
0
64
Valdis Kuzmins
Valdis Kuzmins@alias_Igaunis·
Mūsdienās reti sastapomas varonības piemērs. Bez pārspīlēta patosa vai pārmerīga naida. Cilvēcisks un vienkāršs, bet tik grūti īstenojams. Es ceru, ka viņu izraus no tās elles bedres, un viņa atgriezīsies savās mājās.
Mediazona@mediazona_en

Yulia Lemeshchenko, 42, Russian citizen and Ukrainian powerlifting champion, has been sentenced by Russia to 19 years in prison on charges of treason, sabotage, and preparation of a terrorist attack. Here is her closing statement in court: en.zona.media/article/2025/1…

Latviešu
0
0
2
239
Valdis Kuzmins
Valdis Kuzmins@alias_Igaunis·
@nikitatr1 Jūs identificējāt problēmu - trūkst kompetentu darbinieku, kuri spētu īstenot inovatīvas idejas. Bet risinājuma vietā piedāvājat palielināt ideju ģenerētāju skaitu, kuri ieradīsies, prezentēs savu “vīziju” un atgriezīsies labi apmaksātā pamatdarbā. Tātad - kas to realizēs?
Latviešu
0
0
0
54
Nikita Trojanskis
Nikita Trojanskis@nikitatr1·
🧠Galvenā problēma ar drosmīgām vai inovatīvām idejām valsts sektorā – tām nav, kur “nolend’oties”, t.i. kurš to virzīs – trūkst gan implementētāju (ierēdņi), gan gudru politikas virzītāju, kuriem ir nojēga par ko vispār iet runa.
Latviešu
3
0
0
156
Nikita Trojanskis
Nikita Trojanskis@nikitatr1·
🫵Lielākā daļa no idejām, ko pauž Armands un “Bez partijām” ir no-brainer – KPI-balstīts valsts pārvaldes darbs, nodokļu atvieglojumi remigrantiem, utt. Bet kā ir ar mazāk acimredzamo priekšlikumu: vēlēšanu sistēmas maiņas piedāvājumu?➡️
Armands Broks@Broks

Latvijai vajag sistēmu, kas atalgo atbildību, nevis lojalitāti. Mēs vairs negaidām reformu no augšas. Mēs to sākam no apakšas — no cilvēka. Mēs ticam Latvijai, kur politika atkal kalpo cilvēkam, ne sistēmai. Vīzija: Latvija kļūst par gudru, drosmīgu un taisnīgu valsti, kur politika kalpo cilvēkiem, pārvalde strādā kā precīzs mehānisms un sabiedrība dzīvo ar lepnumu, drošību un iespējām augt. Vērtības: Atbildība. Kompetence. Caurspīdība. Taisnīgums. Kāpēc tagad Latvija stāv krustcelēs — starp stagnāciju un iespēju. Katrs gads šajā sistēmā nozīmē zaudētu laiku un zaudētas paaudzes. Pārmaiņas sākas tagad — ar cilvēku, kurš beidzot tic sev un savai valstij. Tas nav remonts. Tas ir jauns sākums Latvijai. Jauna vēlēšanu sistēma — balso par cilvēkiem, ne partijām Vēlēšanu sistēmas maiņa uz Īrijas STV modeli ir pirmais jaunās Saeimas likums. Tu balsosi par cilvēku, nevis sarakstu. Deputāti pārstāv vēlētājus, nevis frakcijas. Vēlēšanu process tiek digitalizēts ar caurspīdīgu balsu pārskaitīšanu un publisku pārbaudi, lai novērstu manipulācijas. Rezultāts: politika kļūst atbildīga, caurspīdīga un profesionāla. Taisnīguma reforma — tiesas, kas strādā cilvēkiem Taisnīgums ir valsts mugurkauls. Pilnvērtīgāka tiesu procesu digitalizācija, bet nepārkāpjot katras personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Zvērinātu tiesu izpildītāju sistēmas reforma. Tiesnešu rotācija ik pēc pieciem gadiem. KNAB un prokuratūras efektivitāte mērāma pēc faktiskajiem rezultātiem, nevis skaļām preses relīzēm. Tiesu sistēmas mērķis — tiesiskums, tiesiskā noteiktība, vienlīdzība likuma priekšā, neatkarīgas un objektīvas tiesas, efektīva tiesu kontrole un patvaļīgas izpildvaras (VID, ZTI, valsts un pašvaldības) aizliegums. Vienkāršots process vienkāršām lietām, lai samazinātos procesa izmaksas valsts budžetam. Proporcionalitātes principa stiprināšana. Rādītājs: līdz 2030. gadam tiesas procesa ilgums mazāks par vienu gadu, taisnīgu spriedumu rezultātā sabiedrības uzticība tiesu varai — virs 70%. Valsts pārvaldes un digitālās pārvaldības restarts — redzama, mērāma, godīga valsts Latvijai jābūt valstij, kas strādā kā precīzs mehānisms — ar KPI, termiņiem un atbildību. Katram vadītājam un ministram — publiski redzami rezultāti un vērtējums. Izveidojam Atbildības portālu, kur iedzīvotāji redz katras iestādes mērķus, termiņus un progresu. Vienots digitālais panelis ļauj reāllaikā redzēt veselības rindu garumu, skolu rezultātus, ceļu remontu progresu un budžeta izlietojumu. Digitālais kabinets — ministri un vadītāji strādā uz KPI bāzes; ikmēneša rezultāti pieejami sabiedrībai. Atvērto datu ekonomika — valsts dati pieejami uzņēmumiem un pētniekiem inovāciju radīšanai. Mākslīgā intelekta pārvalde analizē procesus un palīdz novērst korupcijas riskus, dublēšanos un nelietderību. Digitālā identitāte 2.0 — viens profils pilsonim, kurā pieejami visi valsts pakalpojumi, dati un tiesības. Digitālā pārvaldība kļūst par uzticības sistēmu — cilvēks redz, kur aiziet katrs eiro un kurš par to atbild. Rādītājs: līdz 2030. gadam ietaupījums — 600 milj. eiro gadā, valsts aparāts samazināts par 25%, dokumentu aprite digitalizēta 100%. Kur ņemsim naudu? Vispirms sakārtojam māju. Latvijā netrūkst naudas — trūkst sistēmas, kas to lietderīgi izmanto. Pirmie soļi: * Nulles bāzes budžets — katrs eiro jāpamato no jauna, nevis automātiski pārmantots no iepriekšējā gada. * Visu valsts izdevumu revīzija — sākot ar ministriju administratīvajiem tēriņiem un dublētām funkcijām. * Publiskais budžeta panelis — katram pilsonim pieejama informācija, kur aiziet viņa nodokļi. * Efektivitātes audits visos valsts uzņēmumos un fondos, pārtraucot projektu finansēšanu bez atdeves. * Valsts ieguldījumu pārorientēšana uz sektoriem ar augstu sociālekonomisko atdevi. Šī pieeja dod vairāk līdzekļu izglītībai, veselībai un drošībai, nepalielinot nodokļus. Kad māja sakārtota, nauda rodas pati — no uzticības, investīcijām un augstākas produktivitātes. Sabalansēts budžets un nulles izšķērdība Ieviešam nulles bāzes budžetu — katrs eiro jāpamato no jauna. Budžeta deficīts mazāks par 1% līdz 2028. gadam. Investīcijas tikai ar sociālekonomisko atdevi virs 10%. Visi izdevumi redzami publiskā budžeta panelī, kur ikviens pilsonis redz, kur aiziet viņa nodokļi. Rādītājs: līdz 2030. gadam valsts parāds mazāks par 35% no IKP. Izglītība — nākotnes kapitāls Skolotāju alga — 150% no vidējās algas valstī. Mācību saturā — tehnoloģijas, uzņēmējdarbība, finanšu pratība, valodas. Universitātes kļūst par inovāciju centriem, kas sadarbojas ar uzņēmumiem un pašvaldībām. Rādītājs: līdz 2030. gadam PISA sasniegumi — 90% no Somijas līmeņa. Gudra nācija sākas klasē, ne ministrijā. Demogrāfija un talanti — investīcija nākotnē Mūsu lielākais kapitāls ir cilvēki. Mēs apstādinām aizbraukšanu un atgriežam ticību, ka Latvijā ir nākotne. Apturēsim iedzīvotāju skaita samazināšanos ar trīs pīlāru stratēģiju: Atbalsts ģimenēm — mājokļu pieejamības programma (īres nami) un garantēta vieta bērnudārzā. “Talanti mājās” — atceļam ienākuma nodokli remigrantiem pirmajos trīs gados. “Gudrie prāti Latvijai” — mērķtiecīga “gudrās imigrācijas” programma, lai piesaistītu augsti kvalificētus speciālistus un viņu ģimenes nozarēm, kurās trūkst darbaspēka. Jaunie īres nami un darba vietas top arī reģionu centros, lai dzīve ārpus Rīgas kļūtu pievilcīga. Rādītājs: līdz 2030. gadam apturēta iedzīvotāju skaita samazināšanās un piesaistīti 50 000 jaunu talantu (remigranti + speciālisti). Veselības sistēmas kapitālais remonts Finansējums līdz 7% no IKP. Digitālā veselības pase — rindas un rezultāti redzami pacientam. Nauda seko pacientam — valsts līdzekļus var izmantot arī privātajās klīnikās ar vienādiem nosacījumiem. Veselības dati tiek integrēti vienotā sistēmā, kas ļauj precīzi plānot resursus un novērst rindu veidošanos. Papildus stiprinām profilaksi un mentālo veselību — veselība sākas pirms slimnīcas. Rādītājs: līdz 2030. gadam gaidīšanas laiks mazāks par 30 dienām, apmierinātība virs 80%. KPI valsts un produktivitātes revolūcija Katram vadītājam, ministram un projektam — skaidri rādītāji, termiņi un atbildība. KPI tiek atklāti un pieejami sabiedrībai, un progresu redz visi iedzīvotāji reizi ceturksnī. Izveidojam Latvijas Produktivitātes aģentūru, kas palīdz uzņēmumiem eksportēt, automatizēt un digitalizēt, samazinot birokrātiju par 50%. Veidojam Nākotnes fondu, kas kopā ar privāto kapitālu investē projektos ar augstu atdevi un ilgtermiņa vērtību valstij. Rādītājs: līdz 2030. gadam darba ražīgums +40%, eksports = 80% no IKP. Mēs būvējam KPI valsti — kur rezultāts, ne lojalitāte, kļūst par darba mērauklu. Enerģētiskā un nacionālā drošība — spēks, ne bailes Pilnīga neatkarība no Krievijas resursiem līdz 2030. gadam. Bruņoto spēku finansējums līdz 5% no IKP (pretgaisa aizsardzība, kiberdrošība, infrastruktūra). Vienlaikus — iekšējā drošība: stiprinām policiju, iekšlietu dienestus un izskaužam korupciju. Drošība ir ekonomika, enerģētika un uzticība. Mēs neesam robeža starp Austrumiem un Rietumiem — mēs esam Baltijas drošības un spēka centrs. Rādītājs: līdz 2030. gadam pilna aizsardzības infrastruktūra un kiberdrošības noturība.

Latviešu
1
2
4
1.2K
Valdis Kuzmins
Valdis Kuzmins@alias_Igaunis·
Mans šī gada atklājums ir LKOK Jēkabs Zeļonovs, dzimis 1890. gadā Jēkabpilī. Piedalījās gandrīz visās latviešu vienību kaujās 1. pasaules karā un Neatkarības karā, 5x ievainots, paaugstināts no kareivja līdz virsleitnantam, nebeidzot nekādus kursus, tikai par varonību kaujās.
Valdis Kuzmins tweet mediaValdis Kuzmins tweet mediaValdis Kuzmins tweet mediaValdis Kuzmins tweet media
Latviešu
0
5
24
1.2K
Valdis Kuzmins
Valdis Kuzmins@alias_Igaunis·
@reindzis @JurgisLiepnieks Rakstā nav minēts, ka Lietuvā būs ar ložmetējiem (kinetic means), un arī Ukrainā ne visas mobilās grupas ir ar ložmetējiem, jo tieši ložmetēju efektivitāte pedējā laikā strauji samazinās.
Latviešu
1
0
1
128
Jurģis Liepnieks
Jurģis Liepnieks@JurgisLiepnieks·
Saderam, ka Latvijas neizveidos? Jo ... mums reljefs, daba savādāka, mums ir gudrāks risinājums padomā, mēs konceptuāli arī tajā virzienā, bet ne jau miera laikā, un droni tik ātri attīstās, ka nav jēga nemaz tagad tērēt naudu.
Nepareizais@realNepareizais

Lietuva, balstoties uz Ukrainas pieredzi, izveidos mobilās pretgaisa aizsardzības komandas. "Jau izstrādājam koncepciju, un nākamgad šīs komandas būs gatavas – varbūt vēl ne pilnībā aprīkotas, cik mēs vēlētos, bet tām būs nepieciešamās kinētiskās spējas.” lrt.lt/en/news-in-eng…

Latviešu
13
22
132
16.7K
Valdis Kuzmins
Valdis Kuzmins@alias_Igaunis·
Pie Kijevas krievu uzbrukumu apturēja nevis “purvi”, bet uzpludināta upe. Visefektīvākais šķērslis tehnikai un kājniekiem ir aplūdis mežs, vēlams ar krūmiem. Daudz reizes efektīvāks par prettanku ežiem un/vai pretkājnieku mīnām. politico.eu/article/russia…
Latviešu
1
9
19
1.3K
Valdis Kuzmins
Valdis Kuzmins@alias_Igaunis·
@Pabriks Citās Eiropas valstīs šis nav aktuāli, jo tur ir Universālā Ienākumu Deklarēšana pilnīgi visiem. Mēs esam vienīgā valsts Eiropā, kur tā nav (pateicoties bailīgiem un liekulīgiem politiķiem), līdz ar to nākas izgudrot savādākus veidus kā kontrolēt ēnu ekonomiku.
Latviešu
2
1
16
820
Artis Pabriks
Artis Pabriks@Pabriks·
Klausos diskusiju par iemaksām un izmaksām bankomātos. Nekur nedzirdēju salīdzinājumu ar citām Eiropas valstīm, nopietnu diskusiju ar nozarēm, jautājumu par personas privātumu un tiesībām un galveno jautājumu, kāpēc cilvēki ver vaļā kontus EE un LT? Trūkst holistiskas analīzes.
Latviešu
24
37
209
17.4K
Valdis Kuzmins
Valdis Kuzmins@alias_Igaunis·
Šo pašu esmu dzirdējis no visdažāko valstu un līmeņu NATO karavīriem Latvijā. Lai kas būtu rakstīts dokumentos, viņi ir atbraukuši uz Latviju sisties un gatavojās karam pēc labākās sirdsapziņas ar kareivīgu azartu.
Nellija Ločmele@NellijaL

IR intervē NATO spēku augstāko komandieri, kas pastāvīgi bāzēta Latvijā. Jete Albinusa saka cieti: “Man ir jautāts, vai ticu, ka NATO spēs iedarbināt 5. pantu. Man ir vienalga. Ja Latvijai uzbruks, es sūtīšu cīņā visus spēkus, un pēc tam viņi var kaut vai likt mani cietumā.”

Latviešu
4
10
87
3.6K