Ilze Šarna
3.2K posts
Ir absolūti neiespējami būt labai mātei, ja neesi pirmkārt laba sieva.
Latviešu
Traki, kad vecumā pēc 40, kritiena traumas sāp vienu dienu, bet muskuļi, kritiena satricināti, sāk sāpēt nākamajā dienā, un knapi var pakustēties.
Latviešu
Atvaļinājuma 2.diena. Šodienas gudrākā diena- ja mana dēla Leonarda vārdā burtu n aizvietos ar p, sanāks leopards.
Latviešu
@editeu @signegulbe Papildināšu ar smirdīgu trauklupatu. Tik specifiska smaka….
Latviešu
Kas ir Jūsu "ick", jeb tas, kas uzdzen riebumu lietās, ēdienos, varbūt pat situācijās utml.? Man viens no tiem ir caurumi - apģērbā, piemēram.
Latviešu
Jāsāk kravāt čemodāns uz Keniju, un enerģijas taupības nolūkā es škirstu bildes no Ugandas ceļojuma, lai saprastu, kāds apģērbs man tur bija līdzi. Bija labi, nekas nepietrūka, jāvelk mugurā/ jāņem šoreiz līdzi tas pats.
Latviešu
Filma arī bija laba
ArchaeoHistories@histories_arch
She married the wrong twin brother and it led to one of the most beautiful books ever written. Karen Dinesen was 27 years old when she fell deeply in love with a Swedish baron named Hans von Blixen-Finecke. He was elegant, athletic, and charismatic—an Olympic equestrian with the kind of confidence that made the world seem larger just by standing in it. Karen adored him. He did not love her back. Desperate to escape a life in Denmark that felt narrow and suffocating, Karen made a decision that would alter the course of her life. She agreed to marry Hans’s identical twin brother, Bror von Blixen-Finecke. Bror did not offer her romance or devotion, but he offered something she wanted just as badly: Africa. Together they made a reckless, romantic plan. They would leave Europe behind and establish a coffee plantation in British East Africa. In December 1913, Karen boarded a ship alone. On January 14, 1914, she arrived in Mombasa and married Bror very same day. She became Baroness Blixen before she had even seen the land that would define her life. Their farm lay at the foot of Ngong Hills in what is now Kenya—thousands of acres of red earth and open sky, 6000ft above sea level. Karen called their home Mbogani, “the house in the woods.” The light was fierce. The air was thin. The hills turned violet at dusk. It should have been paradise. Instead, it became a long education in endurance. Within a year, Karen discovered that Bror’s constant affairs had left her infected with syphilis, an illness that would cause her pain and weakness for the rest of her life. Bror continued disappearing for weeks at a time while Karen struggled to keep the coffee farm alive, learning business, agriculture, and leadership the hard way. By 1921, they separated. By 1925, they were divorced. Karen stayed. Somewhere between droughts and debt, heartbreak and isolation, she fell in love—not with a man, but with Africa itself. She learned Swahili. She walked the fields at dawn with Kikuyu workers, settled disputes, treated illnesses, and taught children to read. They called her Msabu—a respectful title for a foreigner who belonged. The farm was never viable. The altitude was too high for coffee. Locusts came. Prices collapsed. Still, Karen poured everything she had into it, because the land had given her something she had never known before: independence. Then she met Denys Finch Hatton. Denys was everything Bror was not—cultivated, restless, poetic. He flew his own yellow plane, read Homer and Shelley aloud by lamplight, and loved the wild without trying to own it. He would not marry her. He would not stay permanently. He came and went as he pleased. It broke her heart. It also became the great love of her life. They flew over the plains together. They talked about freedom and belonging, about loving without possession. Denys treated Karen as an equal—mind to mind, not role to role. On May 14, 1931, Denys’s plane crashed shortly after takeoff. He was killed instantly. Karen buried him in the Ngong Hills, where they had once imagined resting together. Three weeks later, the coffee market collapsed completely. Her farm was foreclosed. Seventeen years of work vanished. At forty-six, Karen was bankrupt, ill, and alone. She returned to Denmark and moved back into her childhood bedroom. There, surrounded by loss, she began to write. She chose English instead of Danish, as if distance itself might make the memories bearable. She did not explain Africa. She evoked it. The light. The silence. The dignity of the people she had loved. In 1937, Out of Africa was published. “I had a farm in Africa, at the foot of the Ngong Hills.” Past tense. Already mourning. The book made her famous. Ernest Hemingway later said the Nobel Prize should have gone to her. She never returned to Kenya, but she carried it in her sentences forever. Karen Blixen could not keep land she loved. So she did the next best thing. She made it immortal. #archaeohistories
Latviešu
Latviešu
@ilz_sh @Umatnieks @BalandaLV Tu vari atvērt savu kontaktu sarakstu un pārgulēt šodien ar 90% no viņiem, vīriešiem sekss ir tad kad viņiem paradās tāda iespēja. :D
Latviešu
Kāpēc šādi gadījumi nenotiek ar vīriešiem? Piem., šarlatān dakterīte vēlas izmasēt plikiņu atkarībnieku. Vai arī kaut ko citu tur padarīties. Kāpēc tas notiek ar sievietēm? Nu kā var izklāties uz kušetes plika un ļaut sev relaksēt ar masāžu dupsi, lai ārstētu atkarību?! Nu, bļāc!
LTV Ziņu dienests@ltvzinas
Pēc raidījuma “de facto” sižeta Valsts policija saņēmusi vēl vienu iesniegumu par Andra Mediana iespējamu seksuālu uzmākšanos. Andris Medians sevi sauc par atkarību apkarošanas speciālistu ar lielu pieredzi un piedāvā dažādu atkarību ārstēšanu ar hipnozi. Vīrietis nav reģistrēts ārstniecības personu reģistrā. 🖥️ youtu.be/oou4bUQ8uj0
Latviešu
@Umatnieks @BalandaLV Nez, tiešām vīrieši ir tik sekli, ka atnākot uz vizīti par atkarību, bez iebildumiem ļausies sex rakstura masāžai? Ir taču kaut kāda robeža, starp gaidāmo un saņemto pakalpojumu.
Latviešu
@BalandaLV Vecis nebūs pret, ja izskatīga dakterīte minisvārkos sāks pūst ādas stabuli. Viņam drīzāk veidosies jauna atkarība.
Latviešu
Man pagalmā dzīvo 8 metereologi, diezgan precīzi prognozē laiku. Visu sala laiku pīles neizgāja no savas mājas, vakar pēkšņi izgāja 10m pastaigā un laiks kļuva siltāks.
Latviešu
@DavisVilums Kāpēc tagad? Vienmēr tā ir bijis, reāli stulbi stāvēt pieturā un zīlēt- būs vai nebūs.
Latviešu
Tā tagad ir norma, ka lauku pilsētā pirmais autobuss 5:45 var vienkārši neatnākt. Tagad auksts, vecākam cilvēkam, kam jābrauc uz darbu sanāk atsaldēt kājas, gaidīt 40 minūtes nākošo.
Šoferu trūkst?
Nav iespējas apziņot?
Ārā tak ir auksts!
Latviešu
Apkopojot 23 laulību gadus, es secinu, ka visas šajos kopdzīves gados uzkrātās nemateriālās vērtības atrodas manā galvā, savukārt visas materiālās vērtības - vīra darbnīcā.
Latviešu
Esmu redzējusi, ka mammas dalās, kur Rīgā var nopirkt to gumiju, kas piestiprināta pie kombinezona, ko mauc pāri zābakam, foot strap. Varbūt kāds atceras kaut ko vairāk?
Latviešu
@VelgaVijolniece Gan jau tiek aizvainotas cilvēku jūtas, liekot pirkt cūkas gaļu. Cūkgaļas gaļa tāda attalinātāka no izcelsmes avota.
Latviešu
Stāvam ar vīru pie gaļas stenda.
Es: -Kas ir ar to cūkgaļas fileju? Ir taču cūkas fileja...
Vīrs: -Jā, es jau sen to esmu ievērojis.
Es: -Paskaties, cūkgaļas lāpstiņa, cūkgaļas fileja, cūkgaļas celīši... Neviens taču nesaka cūkgaļas maltā gaļa!
Vīrs: -Ja?
Latviešu
Aizsūtīju meitu uz aptieku, lai atved man kaut ko pret kakla sāpēm un pāris karstos dzērienus.
Viņa atveda Septaben un 3litrus karstā upeņu dzēriena.
Latviešu
@maijaroze_ Šodien dzirdēju, ka vienā Rīgas centra skolā bērnus dalot jau pirmajā klasē, atbilstoši sākuma parbaudes darba rezultātiem.
Latviešu
