Vēstures biedrība

Paldies visiem, kas atnāca, piedalījās un palīdzēja organizēt vēsturnieka Jāņa Šiliņa grāmatas par uzņēmīgo latvieti – Krišjāni Ķergalvi – atvēršanas svētkus! Grāmatu var iegādāties "Jānis Roze" grāmatnīcās un e-veikalā, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas veikaliņā. Plašāks ieskats pasākumā biedrības mājaslapā >> vesturesbiedriba.lv/izdevumi/https…

Vērts izlasīt @editeu sarunu ar vēsturnieku Jāni Šiliņu par to, ka īsti nezinām, kā tapa mūsu valsts – kādi cilvēki to veidoja, ko nozīmēja būt latvietim laikā, kad vēl tikai veidojas izpratne, kas ir nācija? Kāda nozīme bija biedrībām un kā tās varēja būvēt tādus namus, organizēt tik vērienīgus pasākumus? Intervijā vairākas reizes izskan – “bet arī par to diemžēl nav pētījumu”. Vai tiešām zinām savu vēsturi? “Protams, skolu programmas līmenī kaut ko zinām. Svētku uzrunām pietiek,” tā vēsturnieks. Intervija liek paraudzīties uz Latviju citām acīm. Atliek cerēt, ka tomēr pētījumi un grāmatas, kas ļaus mums iepazīt un “atcerēties” laiku, kad mūsu senčus vadīja uzņēmības gars, būs vairāk. @LV_portals lvportals.lv/viedokli/38713…

Ieskats, kā sveicām Gada vēsturnieku 2025 Aivaru Strangu. Galerija pieejama te: #slice15502495" target="_blank" rel="nofollow noopener">vesturesbiedriba.lv/gallery/params…

Pirmā pasaules kara priekšvakarā lielākā etniskā namīpašnieku grupa Rīgā bija latvieši. Arī būvuzņēmumos un arhitektūrā latvieši sāka izkonkurēt vāciešus. Kā tas bija iespējams? Vēsturnieks Jānis Šiliņš: “Tas bija apbrīnojamas, nepieredzētas enerģijas laikmets, ko raksturoja milzīga iniciatīva. Domāju, tas izauga no priekšstata par latviešiem kā kultūras nāciju. Ko nozīmēja “būt latvietim”? Nepietika ar to, ka piedzimi latviešu ģimenē. Šis vārds aptvēra daudz vairāk, tas bija piepūles, liela darba rezultāts, priekšstats, ka “īsts latvietis” daudz mācās, apgūst valodas un smagi strādā. Tolaik jautājums –, ko nozīmē būt “īstam latvietim”, kas nav “puskoka lēcējs” vai “kārklu vācietis”, – bija ļoti nopietns. Piederība latviešiem nozīmēja, ka jābūt aktīvam, jāpiedalās biedrībās, kaut kas jāorganizē (..), jāpalīdz citiem. Tā bija sava veida kopiena, kurai ir kopīgs mērķis, kas uzreiz nozīmēja lielāku ieguldījumu, nevis strādāt tikai sev.” lvportals.lv/viedokli/38713…

Vēsturnieki ir nāciju veidotāji - bez vēstures dziļums trūkst kā valstij, tā arī tiesībām. Suminājumi @veesture 2025.gada Vēsturniekam Aivaram Strangam un prieks, ka pamatīgā grāmata pamanīta un novērtēta. Atskaites punkts jautājumos par 1939.-1940.gadu,

“Neviena valsts nevar pastāvēt bez vēstures. Vēsture dara mūs piederīgus nācijai. Tas, kā mēs atceramies sevi, ko atceramies un rakstām par sevi, veido mūs par nāciju,” tā vēsturnieks Aivars Stranga, saņemot balvu “Gada vēsturnieks 2025”. Apsveicam un apbrīnojam profesora ieguldījumu un aizrautību, pētot mūsu pagātnes nezināmās lappuses. vesturesbiedriba.lv/jaunumi/params…

Šodien gosināsim Gada vēsturnieku 2025! Rīgas pilī, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās (2. stāvā, sekojiet norādēm) plkst. 18. Tiekamies! Būs interesanti. Neformālā daļa arī neizpaliks.

Jau pēc nepilnas nedēļas godināsim jauno Gada vēsturnieku par sasniegumiem 2025. gadā! Laiks: pirmdien, 9. marts, pulksten 18.00. Vieta: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīgas pils, otrais stāvs. Programma: svinīgas runas, sarunas, balvas pasniegšana un, kā parasti, lieliska neformālā daļa 🍸🍒📷 Tiekamies!

Neizsakāms prieks dzīvot vienā no šī izcilā latvieša celtajiem namiem. Paldies Ķergalvja mantiniekiem par grāmatu! Fantastiskas atklāsmes.

Grāmatu par Krišjāņa Ķergalvja dzīvi un darbiem papildina viņa būvēto namu karte! 📖🏦 Lasot par to, kā un cik īsā laikā varēja uzbūvēt tik daudz skaistu ēku, pastaiga pa Rīgas ielām izvērtīsies interesantā piedzīvojumā. Tas liks mūsu galvaspilsētu un tās vēsturi aplūkot no jauna, nebijuša skatu punkta. youtube.com/watch?v=ITwwpR…

Ieskaties! Andrejs Pebo stāsta par savu vecvectēvu Krišjāni Ķergalvi un kāpēc par viņu jāzina katram rīdziniekam. Starpcitu, šis dižais vīrs 10 gadus bija arī Rīgas domnieks un savās pirmajās vēlēšanās ieguva vislielāko balsu skaitu. youtube.com/watch?v=ka7RUf…

Aicinām aktīvi piedalīties, pieteikt pretendentus nominācijai "Gada vēsturnieks 2025", ja vēl to neesat izdarījuši, un paust arī savu viedokli par, Jūsuprāt, spilgtiem, svarīgiem notikumiem vēstures nozarē pagājušajā gadā: lsm.lv/raksts/dzive-s…

Aicinām pieteikt kandidātus nominācijai Gada vēsturnieks 2025! To var izdarīt, aizpildot anketu biedrības mājaslapā vesturesbiedriba.lv. Izvērtējot aptaujas rezultātus, neņemsim vērā balsis par biedrības valdes locekļiem.

Aicinām piedalīties aptaujā  “Gada vēsturnieks 2025”! Iespējams, tieši jūsu balsis izšķirs rezultātu. Pieteikumus nominācijai var iesūtīt līdz 2026. gada 5. martam biedrības mājaslapā: vesturesbiedriba.lv

Kāpēc tik daudz uzņēmīgu latviešu 19./20. gadsimta mijā izvēlējās tieši būvniecību? Kā veidojās un kas finansēja tā laika latviešu biedrošanos un apbrīnojamo spēju organizēties, lai veicinātu latviešu izglītību, kultūru un savstarpēju atbalstu? Jānis Šiliņš @LatvijasRadio raidījumā “Zināmais nezināmajā”: lr1.lsm.lv/lv/raksts/zina…

Vakar Mazajā ģildē @veesture atvēra Jāņa Šiliņa grāmatu "Uzņēmīgais latvietis. Mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis (1856-1936) un viņa darbi", kas aizpilda robu latviešu būvniecības vēsturē, gan ceļ nacionālo pašapziņu. Izlasiet!

@Vinotava Paldies!

"Lielākā daļa Rīgas namu 20. gs. sākumā tapa pēc latviešu arhitektu projektiem, par latviešu naudu un ar latviešu amatnieku rokām", raksta Jānis Šiliņš grāmatā "Uzņēmīgais latvietis. Mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis (1856-1936) un viņa darbi".