Viesturs Rudzītis
18.5K posts
@guntarsv People of Latvia what do you want? low ticket prices or to pay for foreign nationals to fly in your prestigious Air Baltic plane.
Šodien liela diena @partijaMMN organizācijā. Vienas dienas laikā piecas darba grupu sapulces, dažas no tām vienlaicīgi. Un viens biedrs partijas vārdā uzstājās konferencē. Plus, no rīta viens pieprasījums ministrijai. Mēs augam. Latvijā jēdziens "darba grupa", protams, ir kļuvis par lamu vārdu. Ne mazums ļautiņu ar politiku saprot tikai tikšanu pie varas "UN TAD". Un tad būs lielās lietas no zila gaisa. Tad pēkšņi pirmajā dienā pēc vēlēšanām vienas partijas biedri iemācīsies sastrādāties, iemācīsies strīdēties, iemācīsies būt konstruktīvi. Mācēs meklēt kompromisus, mācēs uzklausīt un savaldīt putnus un zilus brīnumus. Tad pēkšņi vienā dienā no lielākajiem tukšmuldētājiem kandidāti kļūs par lielākajiem darītājiem. Bet tā nav. Tā var tikai vēl vienu Kaimiņa vai Gobzema brigādi noformēt. Un mēs to ceļu neejam. Mēs neejam arī kaut kādu formālu ceļu, kur kādi īstie varas devēji būtu satikušies un nolēmuši, ka demokrātiski jānoformē taciņa līdz Saeimai. Jāsarīko skaists kongresiņš, jānoalgo viss minimālais partijas aparāts, jāuzstellē fons un saukļi, un kaut kāds balsotāju vilcieniņš jāievirza Saeimā naskai uzdevumu izpildei. Nē, mēs te ejam to grūto ceļu, kad tikšanai Saeimā no mūsu vidus vistālāk gājējiem būs līdz rudenim jāiemācās vai jāpierāda varēšana demokrātijas praktikā. Nevis regulējumu rakstīšanā, bet satiekoties ar savu neadekvāto līdzcilvēku, ar savu piecreiz par tevi kompetentāko vai attiecīgajā vietā piemērotāko biedru un ceļa došana viņam. Sava labākā pielikšanas punkta atrašana. Demokrātijas praktika ir sastapšanās ar savu emocionālo pretstatu. Izaicinājumi, ar kuriem saskaras tad, kad riktē partiju vai gribas tādai pievienoties, vai kad virza savu ģeniālo priekšlikumi, ir tieši tie izaicinājumi, kuru dēļ politikā ir tik grūti kaut ko izdarīt. Nav kaut kāds politikas uzgaidāmajā telpā izdomātu problēmu kopums, kuru var vienkārši paslaucīt malā, neierodoties uz tikšanos ar visu, kas neesi tu pats, un ietrāpīt tai Saeimā rudenī UN TAD sākt mācēt politiku. Ir jāiet tieši cauri visam tam. Un mēs ejam. Te ir līdzības ar pirms daudziem gadiem populāro padarīšanu, kad visādi veikli operatori jauniem vīriešiem mācīja uz ielas iepazīties ar meitenēm. Jāpasaka šitās lietas, jāpasaka tās un meitene būs iegūta. Pēdējo desmitgažu pieeja politikai ar retiem izņēmumiem ir bijusi tieši tāda. Un mēs to pieeju mainām. Ja tevi interesē tikai dabūt to meiteni uz randiņu, tad meitene tev vajadzīga nav un Visums salieksies vienpadsmit līkumos, lai tas nenotiktu. Un tāpat ir ar to mācēšanu būt Saeimā. Var jau iemānīties iekšā, bet Latvijai no tā labāk nekļūs. Tad tu četrus gadus tur mācīsies to, ko varēja pa vienu vasaru apgūt vai saprast, ka tas nav tavējais. Realitāti nevar apmānīt. Mēs mainām noteikumus. Vai ir kādas garantijas, ka izdosies? Nav nekādas. Bet mums nevajag garantiju cienītājus. Ar tādiem, lokomotīvēm līdzi ieslīdējušiem, ir jau pilna Saeima.
Ar demogrāfijas bedri, nemitīgu ārējā parāda pieaugumu un betona pāli Daugavā Rail Baltic būvniecība iecerētajā veidā ir kā dzēruma delīrijā īstenots sapnis. Laiks izgulēt dzērumu - šis projekts ir pārāk dārgs, liekot izvēlēties starp cilvēku un sliedēm. Nākotne ir cilvēkos.
Oleksandr Yakovenko, the founder of TAF Industries, one of Ukraine's largest drone makers wrote a good response to @RheinmetallAG's Papperger's irritating statement. I used AI to translate it for you. It is worth reading in full. "Dear Mr. Armin Papperger, CEO of Rheinmetall, When you called Ukrainian drone manufacturers “Ukrainian housewives with 3D printers in their kitchens,” you demonstrated how deeply the European defense establishment still fails to understand the nature of modern warfare. This is not about emоtions. This is about battlefield reality. Here are the figures your industry refuses to acknowledge: In 2025 alone, Ukrainian drones carried out 819,737 confirmed strikes. They accounted for 90% of all combat losses of the Russian army—more than all other types of weapons combined. A single company, TAF Industries, produces up to 100,000 FPV drones per month. Over any given 90-day period, the products of my company alone have more confirmed hits than your entire fleet of equipment over its entire history of combat use across all conflicts. And most importantly—I built this company and achieved these results in two years, not fifty. Think about that. Our drones achieve greater kinetic effect in three months than your flagship platforms have in half a century. Why? Because the battlefield has changed, while your business model has not. Russian electronic warfare has rendered GPS-guided Western munitions (Excalibur, GMLRS, etc.) almost ineffective. Expensive and complex systems designed for wars with air superiority and conventional “peer-on-peer” conflict have become easy targets for drones costing $500–2,000 that attack them from above. The cost-effectiveness ratio has been turned upside down: one 120mm Rheinmetall shell or one anti-tank missile costs more than a dozen of our drones—yet our drones still prevail. This is not a “Lego game.” This is industrial Darwinism in real time. We iterate weekly. We lose factories to missile strikes and rebuild them within weeks. We print parts in basements and deploy 100,000 strike systems per month, while your engineers still require 3–5 years and hundreds of millions of euros to certify even minor upgrades. The war in Ukraine is not a temporary anomaly. It is the first true drone-industrial war. And it has already proven that outdated European platforms—no matter how expensive or “serious”—are becoming increasingly irrelevant if they do not integrate the very technologies you are mocking. So when you say “this is not innovation,” I hear something else: “We do not want to admit that the future is being written in Ukrainian workshops, not in Düsseldorf offices.” The hashtag #MadeByHousewives is trending for a reason. Because these “housewives” destroy more enemy equipment every month than entire European armies do over full campaigns. And they do so while your industry continues to sell 20th-century solutions at 21st-century prices. The invitation stands, Mr. Papperger. Stop laughing at the kitchen table. Come and learn how the war of tomorrow is actually fought. Because the next time someone asks, “Who needs tanks in the age of drones?”, the answer may be simpler than you think: Those who still believe in 1979 will lose to those who are building in 2026. With respect (but with facts), Oleksandr Yakovenko Founder of TAF Industries One of those “Ukrainian housewives”" pravda.com.ua/columns/2026/0…
Valsts pārvaldes izdevumu optimizāciju varētu sākt ar @LatvijasBanka Padomes ierēdņu algām (2024.gadā): 1. M.Kazāks ~197 000 EUR 2. M.Kālis ~160 000 EUR 3. S.Purgaile ~155 000 EUR 4. K.Černaja-Mežmale ~132 000 EUR 5. I.Posuma ~132 000 EUR 6. Z.Zariņa ~130 000 EUR
Rwandan migrant Emmanuel Abayisenga had his asylum application to France rejected multiple times since submitting it in 2012. Despite orders for deportation, he remained in the country illegally. The priests trusted him with the cathedral keys, putting him in charge of locking up and caretaking. After he set the building on fire, destroying the organ and organ loft, Father Maire took him in, offering him shelter in his own home while awaiting trial. He then murdered Father Maire. Europe in a nutshell.
