
Gatis Eglītis
4.7K posts

Gatis Eglītis
@EglitisGatis
Ekonomists, ex-Labklājības ministrs, Nacionālā Apvienība🇱🇻, Daudzbērnu ģimeņu apvienība, SSE Riga Absolventi, J.Hopkins SAIS, DA Wien, Dobeles Ģ. 3 bērnu tēvs















Izrādās AirBaltic valde nohedžojusi (nofiksējusi) tikai 6-10% no nepieciešamā aviodegvielas apjoma (salīdzinoši Ryanair un Wizzair virs 70%, kas ļauj vismaz 2 mēnešus neuztraukties par cenu lēcienu). Tas nozīmē, ka aviodegvielas cenu divkāršošanās (pat vairāk) pēdējo nedēļu laikā sit pa AirBaltic darbības rādītājiem tūlīt un tagad. To nesaku es - to saka finanšu tirgi (AirBaltic obligāciju vērtējums). Jau tagad skaidrs, ka ar publiski pieteiktajiem 100-150m EUR valsts atbalsta šogad būs stipri par maz dēļ tā, ka degvielas cenas nebija nofiksētas. Tikmēr valde turpina saņemt 300 000 EUR gada algas un cer no Briseles izdīkt atļauju kārtējai piešpricei no nodokļu maksātāju naudas. Ar Ašeradenu viss sarunāts, “fonam” pieslēgs aviācijas dižekspertu Ģ.Rungaini un turpinam rullēt.



Patiesā AirBaltic “aizņēmuma” summa noteikti lielāka par 30 milj EUR. Gan pēc vēlēšanām uzzināsim, kādu fiskālo triku šoreiz Ašeradens uzmeistarojis. Valdei 0 atbildības un kļūdu izvērtējuma - alga tāpat 30 000 EUR mēnesī. delfi.lv/193/politics/1…

Izrādās AirBaltic valde nohedžojusi (nofiksējusi) tikai 6-10% no nepieciešamā aviodegvielas apjoma (salīdzinoši Ryanair un Wizzair virs 70%, kas ļauj vismaz 2 mēnešus neuztraukties par cenu lēcienu). Tas nozīmē, ka aviodegvielas cenu divkāršošanās (pat vairāk) pēdējo nedēļu laikā sit pa AirBaltic darbības rādītājiem tūlīt un tagad. To nesaku es - to saka finanšu tirgi (AirBaltic obligāciju vērtējums). Jau tagad skaidrs, ka ar publiski pieteiktajiem 100-150m EUR valsts atbalsta šogad būs stipri par maz dēļ tā, ka degvielas cenas nebija nofiksētas. Tikmēr valde turpina saņemt 300 000 EUR gada algas un cer no Briseles izdīkt atļauju kārtējai piešpricei no nodokļu maksātāju naudas. Ar Ašeradenu viss sarunāts, “fonam” pieslēgs aviācijas dižekspertu Ģ.Rungaini un turpinam rullēt.





Par AirBaltic (AirB). Daudzi nav pamanījuši vienu būtisku niansi salīdzinājumā ar 200m obligāciju pirms 5 gadiem (procentlikme 6.75%): toreiz obligācijas bija NE-nodrošinātas (unsecured), kas nozīmē nekādu ķīlu vai garantiju, bet pilns naudas aizdevēja risks. Vakardienas obligācijas ir nodrošinātas (secured), kas nozīmē kaut kāda veida pretīmnākšanu vai "drošības spilvenu" naudas aizdevējiem, ka AirB sastopoties ar grūtībām atmaksāt naudu, to kompensēs ķīla vai valsts garantija. Izskatās, ka AirB obligāciju emisija, arī ar ļoti "sālīto" 14.5% procentlikmi, vispār varēja notikt pateicoties valsts garantijai, par kuru, iespējams, ir lēmusi valdība slepenajā sēdē. Viens ir pirms nedēļas izziņotā valsts "iepirkšanās" obligācijas emisijā (līdz 136m eur apmērā), kas dod lielāku drošību privātajiem obligāciju pircējiem, bet, domājams, ir vēl kāda garantija investoriem no Finanšu ministrijas, ja nu kas slikts notiek. Pavisam noteikti investoriem vajadzēja pārliecību, ka Eiropas Komisija nevērsīsies pret AirB (līdzīgi kā pret 🇭🇺Malev un 🇨🇾Cyprus Airways) par atkārtoto valsts atbalstu aviokompānijai, kuras biznesa ilgtspējas modelim privātā nauda īsti netic. Domāju šeit talkā nācis V.Dombrovskis, kas aizliks labu vārdu DG COMP kolēģei 🇩🇰M.Vestagerei par šo obligāciju laidienu un kopumā par AirB "exit strategy" ar IPO. Lai vai kā, 200m obligāciju atmaksa "pēdējā brīdī" (termiņs jūlija beigas) bija nepieciešama, lai AirB netiktu pieteikts default un lai varētu virzīties uz nākamo (beidzamo?) posmu ilggadēja AirB sāgā - IPO vai precīzāk: valsts īpašumtiesību pārdošanu privātam kapitālam. Domāju IPO šķērslis AirB vadībai būs krietni vieglāks, jo nav nekur stingri noteikts, par cik tad tās akcijas IPO jāpārdod, lai saņemtu pietiekoši naudas valsts ieguldījuma AirB atmaksai. Vienkāršoti runājot, pēdējo gadu laikā valsts AirB ieguldījusi stipri virs 500m eur, bet ja IPO rezultātā par akcijām valsts saņems, teiksim, 200m eur, tad nekādas sankcijas nav paredzētas: kā saka, ģeopolitiskā situācija, zemā pirkstpēja un vēl viss kas patraucēja atgūt visu valsts ieguldīto. Domāju tuvāko 2 gadu laikā valstij daži simti miljonu būs jānoraksta kā zaudētu naudu. Nezinu vai bija prātīgi atlikt obligāciju emisiju līdz pēdējam, jo investori vienmēr mācēs paņemt maksimālo no naudas aizņēmēja, kam ļoti "spiež". Līdzigi Latvijai sanāca ar Citadele bankas pārdošanu: novilka līdz pēdējam, atstāja tikai vienu pretendentu un beigās banku "par sviestmaizi" atdeva amerikāņu riska-kapitāla fondam, kas būtībā dzīvo no šādiem ~1000% peļņas darījumiem. 14.5% procentlikme AirB būs jāspēj "apkalpot" ar krietni lielāku peļņu un kopumā mazina AirB ekonomisko vērtibu.



"Valstij nav īpaša pienākuma rūpēties par krievu valodu," pauda Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.

Valsts pārvaldes izdevumu optimizāciju varētu sākt ar @LatvijasBanka Padomes ierēdņu algām (2024.gadā): 1. M.Kazāks ~197 000 EUR 2. M.Kālis ~160 000 EUR 3. S.Purgaile ~155 000 EUR 4. K.Černaja-Mežmale ~132 000 EUR 5. I.Posuma ~132 000 EUR 6. Z.Zariņa ~130 000 EUR



Ceru, ka @Latvenergo saslēgti ilgtermiņa gāzes piegādes līgumi ar ASV par zemām nofiksētām cenām, citādi @LatvijasBanka cīņa ar inflāciju zaudēta.

